Kamēr daudziem no mums mīļākais brīvā laika pavadīšanas veids ir televizora skatīšanās, gulšņājot uz dīvāna, citi ar degsmi acīs nododas vaļaspriekiem, aktīvām izklaidēm vai sportam, piemēram, kļūstot par haskija saimieku.
Dzīvesveids – haskiji (52)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paši šo suņu saimnieki atzīst, ka haskiji ir dzīvesveids – lai pilnībā apmierinātu sava mīluļa vajadzības, jākļūst gandrīz par īstu sportistu. Lai gan suņu kamanu sports Latvijā ir attīstījies samērā nesen – pirmais kopīgais treniņš notika 2007. gadā, sacensībās aktīvi piedalās jau gandrīz pussimts cilvēku, daži Latvijas godu aizstāv arī ārzemēs. Suņu kamanu sports noteikti nav sporta veids, ar ko pelnīt naudu, bet gan atslodze saimniekam un nepieciešamā aktivitāte dzīvniekam.
Kādi ir haskiji un ko nozīmē būt viņu saimniekiem, skaidroja sarunā ar Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas vadītāju Ģirtu Eldmani.
“Jāsaka, ka saimnieki ir samērā slinki, lai nodarbotos ar saviem suņiem. Finansiālā ziņā suņu sports nekādus milzīgus izdevumus neprasa – pieaugušam sunim ir nepieciešams nopirkt iemauktus, kas maksā 15 latus un der visu mūžu. Neviens neprasa obligāti piedalīties sacensībās, bet, piemēram, katru dienu ejot ārā ar suni, labāk to aktīvi nodarbināt – skrienot vai braucot ar velosipēdu ar viņu. Daži mūsu biedri šo sportu ir pārvērtuši par nozīmīgu savas dzīves daļu, sportojot un uzturot labu fizisko formu. Cilvēkiem vajag atslodzi – suņiem vajag slodzi,” viņš pastāstīja, norādot: ja pieņem, ka
Latvijā varētu būt kopumā aptuveni 200 000 suņu saimnieku, bet sacensībās startē tikai aptuveni 50, tas ir ļoti maz uz kopējā fona.
“Ļoti lielu aktivitāti no saimnieka puses prasa jebkurš suns, taču kamanu suņi prasa papildu aktivitāti. Haskiji pēc izcelsmes ir primitīvā šķirne un salīdzinoši slikti padodas dresūrai. Sunim ir neatkarīgs raksturs, klasiskai dresūrai šis suns nepadodas - rezultāts būs ļoti viduvējs. Neiesaku šos suņus ņemt cilvēkiem, kuriem nebūs laika ar viņiem nodarboties, tādēļ jau tagad top 5 no noklīdušiem suņiem ir Sibīrijas haskiji – viņam ir daudz enerģijas, ja to nav kur likt, viņš uzlauzīs žogu un aizies paklaiņos. Viņš nemīl vienu vienīgu cilvēku, viņa saimnieks ir tas, kurš viņu baros,” skaidroja Eldmanis, piebilsot: tā kā māju sajūta šiem suņiem nav izteikta, viņi var vienkārši neatgriezties.
Cilvēkus, kuri apsver haskija pieņemšanu savā ģimenē, Eldmanis aicina lēmumu rūpīgi izvērtēt.
Diemžēl divas trīs reizes mēnesī parādās ziņas vai nu par noklīdušu haskiju, vai arī ziņu par sevi federācijai dod kāds saimnieks, kurš vairs netiek galā ar izvēlēto mīluli.
“Pirmkārt, ja ņem kucēnu, kā jau ar visiem citiem suņiem, jārēķinās ar kādu sagrauzu kurpju pāri, norautu tapeti, līsti un tā tālāk. Tas ir normāli. Šie suņi ir pietiekami dominanti - ja jums nav pietiekamas pieredzes ar suņiem, viņš jau kucēna vecumā to izmantos, panāks vairāk savu, kontroli pār jums. Kad suns izaudzis, jārēķinās ar to, ka šī šķirne konstanti ir radusi pie lielas fiziskas slodzes un, ja šim sunim netiek nodrošināta slodze, tad pāri paliek enerģija. Kur tiek lietota šī enerģija – skaidrs, ka aktivitātēs, ko suns pats sev spēj nodrošināt, - graušana, gaudošana, skriešana prom. Suņa izskats ir ļoti piemīlīgs, bet vajag reizes 10 apdomāt, vai tas suns būs jums piemērots, un, ja kāda persona dzīvo dzīvokli, tad apdomāt nepieciešams reizes 100,” viņš uzsver.
Haskiji izceļas ar savu neatkarīgo raksturu, viņi ir arī ļoti draudzīgi, viņiem nepiemīt agresivitāte pret cilvēkiem. “Mājas sargs viņš noteikti nebūs. Tā kā viņam nepiemīt agresivitāte, viņš ir draudzīgs arī pret pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Viņš var lieliski saprasties ar bērniem, taču ļoti slikti saprotas ar citiem dzīvniekiem. Kaķi – tā ir barība, grauzēji – barība, jebkurš dzīvnieks, kurš ir mazāks vai pat arī lielāks par viņu, – iespēja izkauties.
Tā tas ir tādēļ, ka haskiji ir primitīvā šķirne – viņi reiz medīja sev barību – instinkts ir saglabājies labi. Mans malamuts diemžēl vienu kaķi arī ir piebeidzis,” skaidroja Eldmanis.
Taču šiem suņiem līdz ar nepieciešamību pēc smagām fiziskām aktivitātēm ir arī iedzimts talants vilkt, uz kā pamata arī attīstījās suņu kamanu sporta veidi. Disciplīnas ar kamanām, slēpotāja vilkšana (skijorings), skrējiens kopā ar suni (kanikross), velkot velosipēdu (baikdžorings), skūteru klase (suns velk bezpedāļu velosipēdu), velokamanas – visi šie sporta veidi tiek pārstāvēti arī Latvijā.
Federācijas sacensībās var piedalīties jebkurš suns, neskatoties uz šķirni, izcelsmi, ciltsrakstiem, taču, lai nodrošinātu ziemeļu šķirņu atbildīgu attīstību, federācija ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Kinoloģisko federāciju un no jaunās bezsniega sezonas tiks atzīti tikai viņu izsniegtie ciltsraksti. Dažādas izcelsmes suņi var piedalīties disciplīnās Open klasē, taču Sibīrijas haskijiem, Aļaskas malamutiem, samojediem un Grenlandes suņiem ir atsevišķa – Nordic klase. “Sākot ar nākamo gadu, ja sunim nebūs kinoloģiskās federācijas izdotu ciltsrakstu, tad ziemeļu klasē startēt nevarēsiet. Tas viss ir tādēļ, ka Latvijā ir bezatbildīgi savairoti dzīvnieki, bez atbildības pret šķirni,” uzsver Eldmanis.
2010. gadā Latvijā notika vienas starptautiskas ziemas un bezsniega sacensības, kā arī vienas vietēja mēroga sacensības. Tāpat Latvija sadarbojas ar kaimiņiem, un „Baltijas kausa” ietvaros sacensību posmi notiek gan Lietuvā, gan Latvijā, gan arī Igaunijā, nākamgad klāt nāks arī posmi Polijā un Krievijā. Eldmanis pastāstīja, ka šogad Latvijas Kamanu suņu sporta federācija tika atzīta pasaules līmenī un uzņemta par pilntiesīgu biedru Pasaules kamanu suņu sporta federācijā. “Tur mēs esam priekšā lietuviešiem un igauņiem, lai arī attīstībā pāris gadus atpaliekam no viņiem,” viņš norādīja.
Federācijas vadītājs brīdina, ka Latvijā ir izplatīta problēma, ka nereti tie Sibīrijas haskiji, kas notirgoti kā Sibīrijas haskiji, tādi nemaz nav. “Bieži tie ir jaukteņi, un, ja tas nav tīras šķirnes suns, viņam var nākt klāt, piemēram, iedzimta agresija. Latvijā darbojas vairākas kinoloģiskas organizācijas. Vajadzētu skatīties, kuras organizācijas par pienākumu uzliek kucēnu vecākiem veikt veselības pārbaudes, kādi ir izstāžu novērtējumi, kā arī kāda ir kucēnu vecāku saimnieku attieksme pret šķirni, kā tie ar suņiem nodarbojas – vai vispār nodarbojas, vai tikai pāro. Saimniekam vajadzētu spēt pamatot viedokli, kāpēc konkrētais kucēnu metiens ir nācis pasaulē. Jāskatās, vai tiek noslēgts līgums, vai tiek dota garantija, ka suns izaugs par šķirnes pārstāvi,” topošos saimniekus brīdina Eldmanis.