Drošības policija čakli ķērusies pie pašreizējos apstākļos īpaši aktuāla uzdevuma veikšanas — tā mēģina noskaidrot, no kurienes tieši atklātībā nonāca nesaīsinātais Valsts kontroles atzinums par pārbaudes rezultātiem saistībā ar «Parex bankas» pārņemšanu.
Kā zināms, ja atzinums nebūtu nopludināts, sabiedrība tā arī neuzzinātu virkni nozīmīgu faktu par «Parex bankas» pārņemšanu. Tikmēr Drošības policijā ierosināts kriminālprocess saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu atsevišķos medijos, un policijas vadība izlēmusi, ka perspektīvs virziens varētu būt — mēģināt atrast nopludinātāju Finanšu ministrijas paspārnē.
Kā zināms «Baltic Screen», Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis pieprasījis sniegt Finanšu ministrijas iestādēm novīzētā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma un ar to saistīto dokumentu apstiprinātas kopijas, kā arī norādīt amatpersonas, kuras iepazinušās ar minēto revīzijas ziņojumu.
Taču šķiet, ka Drošības policijas aktivitātes varētu arī nedot gaidīto rezultātu — izrādās, ka Finanšu ministrijā un tās iestādēs vien atzinums nonācis pie desmitiem ierēdņu. Pilnā ministrijas informācija par atzinuma ceļiem skan tā:
«Saskaņā ar Finanšu ministrijas juriskonsultes I. Spalles 2009. gada 16. septembra rezolūciju dokuments nodots darbam: Valsts kases pārvaldniekam K. Āboliņam (oriģināls eksemplārs); 1. kopija — Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktora p.i. V. Gurkovskai; 2. kopija — valsts sekretāra vietniecei budžeta jautājumos B. Bānei; 3. kopija — valsts sekretāra vietniekam nodokļu muitas un grāmatvedības jautājumos D. Tauriņam; 4. kopija — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram Dz. Jakānam. Informācijai minētā dokumenta 5. kopija — ministra padomniekam N. Zvaunim.»
Un tas vēl nav viss: «Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamentā minētā dokumenta kopija nodota darbam — Ministrijas sistēmu iekšējā audita nodaļas vadītājai D. Stauverei, kas to nodevusi nodaļas vadītājas vietniecei A. Biernei. Valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos B. Bāne dokumenta kopiju ar rezolūciju nodevusi Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītājai J. Plūmei.»
Atzinums pa kabinetiem ceļojis tikai tālāk un tālāk: «Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos D. Tauriņš minētā dokumenta kopiju ar rezolūciju nodevis darbam Nodokļu politikas departamenta direktorei D. Robežniecei. Saskaņā ar Valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos D. Tauriņa rezolūciju Nodokļu politikas departamenta direktore D. Robežniece minētā dokumenta kopiju nodevusi darbam Tiešo nodokļu nodaļas vadītājai A. Kaļānei, kas to nodevusi vecākajai referentei A. Mālniecei.»
Turklāt parādījusies arī sestā un septītā kopija: «Finanšu ministrijā š. g. 22. septembrī rezolūcija papildināta un minētā dokumenta 6. kopija nodota arī Tiesību aktu departamenta direktoram M. Brencim un 7. kopija valsts sekretāra vietniecei Eiropas lietu jautājumos I. Vasaraudzei. Tiesību aktu departamenta direktors M. Brencis minētā dokumenta kopiju nodevis darbam Tiesību aktu departamenta direktora vietniecei L. Kļaviņai. Valsts sekretāra vietniece Eiropas lietu jautājumos I. Vasaraudze dokumenta kopiju tālākam darbam nodevusi Eiropas Savienības un starptautisko lietu departamenta direktorei I. Sudarei.»
Visbeidzot dokuments kārtīgi izceļojies Valsts kasē, nedaudz arī VID: «Valsts kasē saskaņā ar Valsts kases pārvaldnieka K. Āboliņa rezolūciju ar minēto dokumentu iepazinušies: Valsts kases pārvaldnieka vietnieks J. Pone, pārvaldnieka vietniece G. Medne, Iekšējā audita departamenta direktora v. i. I. Ivanova, Finanšu resursu departamenta direktors Ģ. Helmanis, Finanšu risku vadības departamenta direktora vietniece Z. Jaunslaviete, biroja preses sekretāre Z. Šneidere. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dz. Jakāns ar rezolūciju dokumenta kopiju tālāk nodevis Iekšējā audita pārvaldes direktoram A. Ābelem.»
,
19. Saimnieciskā gada pārskatu būtiski ietekmējuši darījumi ar «Parex bankas» pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai».
20. (Informācija dienesta vajadzībām), tomēr situācijā, kad kādai bankai iestājas faktiskās maksātnespējas pazīmes, valstī nebija izstrādāts rīcības un darbības koordinācijas plāns, kurā būtu regulēta secīga, koordinēta valsts institūciju rīcība un noteikti iespējamie atbalsta instrumenti, kā arī noteikti kritēriji, kādos gadījumos valstij ir jāsniedz atbalsts kredītiestādēm.
21. (Informācija dienesta vajadzībām).
22. (Informācija dienesta vajadzībām), tomēr var secināt, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo:
22.1. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām…
(informācija dienesta vajadzībām);
22.2. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.
23. (Informācija dienesta vajadzībām).
Un to sabiedrība uzzināja, pateicoties pludinātājiem (pilnais fragments):
19. Saimnieciskā gada pārskatu būtiski ietekmējuši darījumi ar «Parex bankas» pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu «Parex bankai».
20. Lai gan valstī tika izveidota Latvijas Pastāvīgā darba grupa (turpmāk — LPDG) iespējamās finanšu krīzes vadības jautājumos, kuras mērķis ir sniegt konsultācijas iespējamās krīzes situācijās, un šo grupu pārstāvēja valsts augstākās uzraugošās institūcijas finanšu jomā, tomēr situācijā, kad kādai bankai iestājas faktiskās maksātnespējas pazīmes, valstī nebija izstrādāts rīcības un darbības koordinācijas plāns, kurā būtu regulēta secīga, koordinēta valsts institūciju rīcība un noteikti iespējamie atbalsta instrumenti, kā arī noteikti kritēriji, kādos gadījumos valstij ir jāsniedz atbalsts kredītiestādēm.
21. Lai gan LPDG 22.10.2008. sēdē tiek minēts, ka krīzes situācijās visu izšķir laiks, un ir zināms, ka no 01.09.2008. līdz 22.10.2008. naudas plūsma no noguldītāju kontiem «Parex bankā» ir aptuveni 285 miljoni latu, kapitāla pietiekamība ir tuvu 8%, kā arī bankas vadība lūdz finansiālu atbalstu, tomēr darbības tiek veiktas ilgā laika periodā.
22. Lai gan FKTK bija izvērtējis, ka no augusta beigām līdz 30.10.2008. no «Parex bankas» notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde (divu mēnešu laikā vairāk nekā 140 miljonu latu apmērā, pēc FKTK aprēķina), tomēr var secināt, ka banku uzraudzībā un kontrolē ekonomiskās krīzes apstākļos ir trūkumi, jo:
22.1. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi noteiktu ierobežojumus debeta operācijām (ar iekšējo tiesību aktu FKTK padome ierobežojumus uzlika tikai 31.10.2008.);
22.2. netika veiktas darbības, lai savlaicīgi novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus bankas darbībā.
23. Arī 31.10.2008. LPDG sēdes laikā netiek izlemts par ātru un konkrētu valsts rīcību, tai skaitā par ierobežojumu uzlikšanu «Parex bankai», lai gan situācija «Parex bankā» bija pasliktinājusies — naudas plūsma no noguldītāju kontiem no 22.10.2008. līdz 31.10.2008. aptuveni 17,8 miljoni latu un kapitāla pietiekamība samazinājusies līdz 6,55%.