Man nav jākaunas par savu padarīto darbu ģenerālprokurora amatā, šodien virsprokuroru sanāksmē atzina ģenerālprokurors Jānis Maizītis, vērtējot savu darbu desmit gadu garumā.
Maizītis: man nav jākaunas par padarīto darbu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš sacīja, ka varot sev pārmest par pieļautām kļūdām kadru politikā, pietiekami neizvērtējot atsevišķu prokuroru, tostarp virsprokuroru, profesionālismu, taču pašreiz jau vairs neviens no šiem prokuroriem prokuratūrā nestrādā.
Tāpat Maizītis neesot paspējis daudz ko izdarīt, lai izlīdzinātu prokuroru slodzes, kas nereti esot ļoti atšķirīgas.
Maizītis pie nepadarītajiem darbiem arī minēja nespēju panākt likumīgu piemaksu saglabāšanu tiem prokuroriem, kuriem darba slodze un sarežģītība izmeklējamās lietās atšķiras no citiem prokuroriem, kā arī lēni esot notikusi prokuratūras datorizācija. Lai gan patlaban šī situācija esot atrisināta, tomēr tikai 2005.gadā visi prokurori tikuši katrs pie sava datora.
Maizītis atzina, ka nav vienkārši pildīt ģenerālprokurora amatu, jo šim amatam neviena skola speciālistus nesagatavo. Pirmajos gados bijušas lietas, ko Maizītis neesot sapratis, un viņam nācies paļauties uz kolēģiem, no kuriem daži viņu pievīluši.
Tāpat pie līdz galam nepadarītiem darbiem ģenerālprokurors minēja, ka līdz šim brīdim nav izdevies izskaidrot sabiedrībai, ko nozīmē uzsākt kriminālprocesu. Uzsākt kriminālprocesu juridiskā izpratnē nenozīmē neko, tā ir tikai skaidrošanās, atzīmēja Maizītis.
Pēc nepadarīto darbu nosaukšanas Maizītis kolēģus un viesus iepazīstināja ar, viņaprāt, pozitīvajām lietām, kas paveiktas desmit gados.
Pēc viņa domām, prokuratūrai ir jābūt tiesu varas institūcijai un prokuroru algām jābūt pielīdzinātām tiesnešu algām.
Nelišķojot Maizītis atzīmēja arī veiksmīgo prokuratūras sadarbību ar Saeimas parlamentārajām izmeklēšanas komisijām dažādu lietu vētīšanā. Pie pozitīvajiem darbiem tika nosaukta arī jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšana, kas esot krietni uzlabojis lietu izmeklēšanas kvalitāti.
Tāpat Maizītis atzīmēja to, ka ir izdevies saasināt prokuroru konkurenci uz amata vietām prokuratūrā. Šo desmit gadu laikā pie kriminālatbildības kopumā esot saukti deviņi prokurori, taču neviens negodīgs prokurors neesot vairs atklāts laikā, kad saasinājās šī konkurence.
Maizītis atzina, ka šo gadu laikā ir bijis sarežģītās situācijās, taču viņam neesot jākaunas par paveikto.
Atzinīgi vārdi Maizītim šodien sanāksmē tika veltīti arī no Valsts prezidenta Valda Zatlera un tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) puses.
Zatlers, vērtējot prokuratūras darbu, vēlējās uzsvērt Maizīša personīgo ieguldījumu prokuratūras izaugsmē. «Jānim Maizītim piemīt tā izturība, drosme un korektums, kas nepieciešams prokuratūras vadītājam. Ģenerālprokurors ar savu darbu ir pierādījis, ka ir gatavs kritikai, un tas nav mazsvarīgi,» šodien sanāksmē sacīja Valsts prezidents.
Zatlers arī atzinīgi novērtēja ģenerālprokurora drosmi neslēpt prokuroru darba negācijas un arī izteikto gatavību uzņemties ģenerālprokurora amatu nākamajā termiņā. «Tieši no prokuratūras vadītāja personības, zināšanām, prasmēm un pieredzes būs atkarīga prokuratūras rītdiena. Uzskatu, ka lēmumam par ģenerālprokurora apstiprināšanu jānodrošina prokuratūrā iesākto procesu virzība, nepārtrauktība un stabilitāte. Vēlos izteikt pārliecību, ka lēmums par ģenerālprokurora apstiprināšanu būs argumentēts un motivēts un tas neraisīs bažas vai aizdomas, bet stiprinās tiesu varas neatkarību un veicinās tiesiskās kārtības stabilitāti,» sacīja Zatlers.
Līdzīgus vārdus Maizītim veltīja arī Segliņš. Tolerance, savaldīgums un spēja atturēties no populisma - šādu pozitīvo īpašību kopumu par ģenerālprokuroru minēja tieslietu ministrs.
Segliņš izteica cerību, ka Maizīša kā iespējamā nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta darba vērtēšana un diskusijas ap to būs konstruktīvas un produktīvas. Segliņš raudzīšoties, lai nākamais ģenerālprokurora amata kandidāts netiktu nepamatoti nomelnots.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien sanāksmē gan atturējās vētīt prokuratūras darbu un Maizīša ieguldījumu tā attīstībā. Viņš uzsvēra, ka tiesnešu vērtējums par prokuratūras darbu būs zināms 5.marta Augstākās tiesas plēnumā. Bičkovičs arī atzina, ka viņam «stāv priekšā grūts uzdevums» - izvirzīt nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu, bet tikpat grūts uzdevums būšot arī Saeimai, apstiprinot amatā jauno ģenerālprokuroru.