Ekonomisti: vulkāna izvirduma ietekmi uz ekonomiku grūti prognozēt

Vienlaikus eksperti atzina, ka zaudējumi un riski ir daļa no biznesa, bet Latvijas iespējas uzņēmējiem kompensēt šos zaudējumus ir ierobežotas, tāpēc šis jautājums būtu vairāk jāskata visas Eiropas līmenī.

Aviosatiksmes slēgšana, protams, radīja zaudējumus aviokompānijām, aizkavēja pasta un kravu pārvadājumus, bet tajā pat laikā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc vilcienu, autobusu, mašīnu nomu un pat taksometru pakalpojumiem, saka «Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot, ka šīs tomēr ir īslaicīgas problēmas un, iespējams, ka tie, kas varēja, lidojumus vienkārši pārcēla uz vēlāku laiku, tāpēc kopumā vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums Eiropas ekonomikas atveseļošanos neietekmēs tik būtiski, kā to varētu domāt, dzirdot, cik lieli ir aviokompāniju zaudējumi.

«DnB Nord bankas» analītiķis Pēteris Strautiņš savukārt uzskata, ka vulkāna izvirduma sekas noteikti ietekmēs Latvijas pakalpojumu eksportu jau šā gada aprīlī un tam varētu būt arī ļoti neliela ietekme uz otrā ceturkšņa iekšzemes kopproduktu. «Precīzi gan to neviens nevar pateikt,» uzsver analītiķis.

Strautiņš pieļauj, ka arī maijā tūrisms būs mazāks, cilvēkiem baidoties doties ceļā un netikt atpakaļ mājās, jo nav izslēgta atkārtota Islandes vulkāniskās aktivitātes paaugstināšanās.

Viņaprāt, patlaban valstij nav iespēju uzņēmumiem kompensēt zaudējumus. «Jebkurš bizness ir saistīts ar risku, dabas untumi ietekmē un ietekmēs gan aviobiznesu, gan viesnīcas. Nav noticis nekas patiesi ārkārtējs un pretdabisks, vulkānu izvirdumi ir reta, bet dabiska parādība,» saka Strautiņš.

«SEB bankas» makroekonomikas analītiķis Dainis Gašpuitis atzīst, ka Īslandes vulkāna izvirdums būs iecirtis robu ne tikai Latvijas, bet arī plašāka reģiona ekonomikā. Lielākie zaudētāji esot meklējami avio un tūrisma industrijās, bet cietušas ir arī citas nozares, kuras izmanto gaisa satiksmi darbības nodrošināšanai, piemēram, eksportē produkciju, ieved izejvielas u.tml.

«Taču, kā tas nereti gadās, kāda nelaime ir cita laime,» skaidro eksperts. Laikā, kad grūti klājās aviopārvadātājiem un tūrisma kompānijām, pieprasījuma uzrāvienu izjuta auto un jūras transporta komersanti, un arī rosīgākās privātpersonas spēja labi nopelnīt.

«Tādēļ noteikt kopējo negatīvo ietekmi uz ekonomiku ir visai sarežģīti. Pagaidām nav pazīmju, ka vulkāna izvirdums būs atstājis būtisku ietekmi uz reģiona, tostarp arī Latvijas, ekonomikām. Joprojām pastāv riski, ka izvirdumus var uzsākt citi vulkāni, un sliktākā scenārija sekas var būt, ka to negatīvā ietekme turpinās un ietekmē arī citas nozares. Šādā gadījumā sekas ir neparedzamas,» uzskata Gašpuitis.

Tāpat ekonomists uzsver, ka jebkuri darbības pārrāvumi un satricinājumi izrauj no ierastā ritma un liek daudzas lietas pārvērtēt. Tas varot dot stimulu un iespējas citu nozaru attīstībai. Gašpuitis pieļauj, ka, iespējams, šo notikumu kontekstā aktualizēsies diskusijas par Latviju un Eiropas lielākās valstis savienojoša ātrvilcienu līnijas projekta «Rail Baltic» nepieciešamību.

Arī viņš, tāpat kā citi eksperti, norāda, ka zaudējumi ir daļa no komercdarbības būtības, bet svarīgi, lai tie nebūtu pārmērīgi un nepārsniedz kritisko robežu, kad apdraudēta nozaru darbība. Tādēļ atbalsts no valsts puses šādos ārkārtas gadījumos, Gašpuita skatījumā, ir atbalstāma rīcība, tomēr ir skaidrs, ka Latvijas gadījumā valsts iespējas to sniegt ir pavisam niecīgas.

Jau ziņots, ka 15.aprīlī Īslandē izvirda vulkāns Eijafjadlajegidla, kas paralizēja Eiropas aviosatiksmi un radīja sabiedrības bažas par pelnu kaitīgo ietekmi uz vidi.