Iestājoties aukstajam laikam, iedzīvotājiem nevajadzētu izturēties vieglprātīgi pret savu veselību un sargāties no aukstuma. Lai ziema nesagādātu nepatīkamus brīžus Klīnikas Premium Medical ķirurgs, traumatologs–ortopēds Georgs Pelēcis visiem iesaka:
• Īpašu uzmanību pievērst perifērajām ķermeņa daļām, kurās ir palēnināta asinsrite – degunam, roku un kāju pirkstiem, ausīm. Svarīgi, lai tie būtu apsegti, jo tos visātrāk var apsaldēt. Vecākiem cilvēkiem un tiem, kuri smēķē, šis risks ir vēl lielāks, jo viņiem ir palēnināta asinsrite. Svarīgi, lai katram kājās būtu adekvāta izmēra un silti, sezonai atbilstoši apavi, galvā cepure, kas apsedz ausis un rokās cimdi. Ja apavi ir pārāk šauri un pieguļoši, tiek saspiesti audi, un vēl vairāk apgrūtināta asinsrite. Apavu izvēlē īpaši grēko jaunieši, sala laikā valkājot sporta apavus, kuri ir pārāk plāni un bieži vien gumijoti.
• Sasildīšanās nolūkos nelietot alkoholu. Iedzerot alkoholu, pirmajā brīdī šķiet, ka kļūst siltāk, bet grādīgo dzērienu ietekmē paplašinās asinsvadi, un tādējādi notiek straujāka siltuma atdeve. Alkohola lietošana var izrādīties liktenīga, ja cilvēks atrodas kādā nomaļākā vietā, kur neviens vajadzības gadījumā nevar sniegt palīdzību. Ja ir lietots alkohols, vēlā vakarā vai naktī labāk laukā nedoties. Tādās reizēs, pirmkārt, ātrāk tiek zaudēts siltums, otrkārt, ir pasliktināta koordinācija un adekvāta situācijas bīstamības novērtēšanas spēja.
• Lai negūtu traumas, sievietēm ieteicams nevilkt apavus ar augstiem un spiciem papēžiem, jo ziemas apstākļos ir viegli paslīdēt uz apledojušas ietves vai pakāpieniem. Visvairāk jāuzmanās tām sievietēm, kurām ir osteoporoze vai tās iezīmes, jo nokrītot viegli var rasties delnas pamatnes kaula, mugurkaula vai gūžas kakliņa lūzums. Lai apavi neslīdētu, var izmantot pavisam vienkāršu metodi – aptiekā nopirkt plāksteri ar medicīniskā auduma virskārtu un uzlīmēt uz zolēm.
• Tiem, kas vēlas baudīt ziemas priekus un dodas slēpot uz kalniem, arī tepat Latvijā, jāatceras, ka uz kalna vienmēr pūtīs spēcīgāks vējš nekā līdzenā vietā, un vējš kopā ar salu ķermeni atdzesē krietni vairāk. Tādēļ laikus jādomā par adekvātu sporta ekipējumu, atceroties, ka vēja un sala ieteikmei visvairāk pakļauta seja, ausis, deguns, rokas. Svarīgi iegaumēt, ka apsaldējumus nekādā gadījumā nedrīkst rīvēt ar sniegu. Lai nenosaltu kājas, noderīgs var būt pavisam vienkāršs ieteikums – no avīzes, kas salikta vairākās kārtās, var izgriezt apavu ieliktnīšus. Avīzes papīrs darbosies kā izolācijas materiāls un palīdzēs uzkrāties siltumam. Šo vienkāršo paņēmienu var izmantot arī ikdienā. Ārkārtīgi svarīgi ir, lai sala laikā kājās nebūtu samirkuši apavi.
• Lai aukstums nekaitētu organismam un lai būtu pasargāti iekšējie orgāni, īpaši jaunietēm jāatgādina, ka sala laikā valkāt pārāk plānu vai īsu apģērbu ar atsegtu vēderu vai gūžām, ir visai kaitīgi. Šādi modes diktētie noteikumi var nelabvēlīgi atsaukties gan uz nieru un urīnceļu veselību, gan uz reproduktīvo veselību. Kam gan ir patīkami, ja rodas olnīcu vai urīnceļu iekaisumi? Tādēļ, ja no modes diktāta grūti atkāpties, vismaz mājās pārnākot, vēlams saģērbties silti, uzvilkt vilnas zeķes, dzert siltu tēju.
Gatavojoties ziemas atvaļinājumiem, laikam, kad daudzi ziemas priekus dodas baudīt ārpus Latvijas un bieži vien nokļūst visai ekstrēmos apstākļos, turklāt uzkāpj uz slēpēm vai sniega dēļa bez iepriekšējas sagatavotības, vai arī kam fiziskās aktivitātes ir bijušas visai neregulāras, pirms aktīvās ziemas sezonas vēlams konsultēties pie ārsta, kurš, veicot tā dēvēto «Power check-up» - fiziskās veselības, spēka novērtējumu, ieteiks, kāda katram būtu vēlamā fiziskā slodze.
