Turpmākajos sešos mēnešos valdībai ir iespēja izveidot skaidru strukturālo reformu plānu, kuru likt nākamā gada budžeta pamatā, un nebūtu jāizšķiež laiks, izgudrojot velosipēdu, jo nepieciešamais konsolidācijas apjoms rodams jau līdz šim izstrādātajos priekšlikumos, par kuriem vajadzētu rast iespēju vienoties.
Tādu viedokli šodien preses konferencē pauda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura skatījumā tieši valsts budžeta sakārtošana un virzība uz sabalansētu budžetu turpmākajos gados ir nozīmīgākais izaicinājums Latvijas ekonomiskās politikas veidotājiem.
«Tas, cik sekmīgi šis darbs tiks veikts, lielā mērā noteiks tautsaimniecības turpmākās attīstības gaitu,» pārliecināts ir Rimšēvičs, vienlaikus paužot prieku, ka vairāki valdības pārstāvji jau skaidri norādījuši, ka turpmāka nodokļu celšana nav atbalstāma un arī netiks veikta un parādu nasta nākotnē samazināma. Tieši tādēļ jau pašlaik esot jāķeras pie darba strukturālo reformu jomā.
Viņš atzina, ka budžeta sakārtošana darbs ir sākts, tomēr šogad plānotais budžets deficīts zem 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) joprojām ir ļoti, ļoti liels. Rimšēvičs uzsvēra, ka budžeta deficīts arvien palielina Latvijas valsts parādu un attiecīgi arī tā apkalpošanas izmaksas. Līdz ar to aizvien mazāka vieta budžeta izdevumu kopējā apjomā atliks pārējām izdevumu pozīcijām, kas nepieciešamas tautsaimniecības attīstībai.
Saskaņā ar Latvijas Bankas sniegto informāciju valsts parāds vēl 2007.gadā bija zem 10% un procentu maksājumos par to tika maksāti mazāk nekā 50 miljoni latu, taču 2012.gadā valsts parāds varētu būt pieaudzis jau līdz 50% no IKP, procentu maksājumiem pārsniedzot 320 miljonus latu.
«Nedrīkst aizmirst, ka ilgstoša dzīvošana ar budžeta deficītu un valsts parāda audzēšana nozīmē ienākumu atņemšanu nākamajām paaudzēm, kam galu galā būs jāsamaksā par mūsu rīcību un tēriņiem šodien,» atgādināja Rimšēvičs.
Taujāts, kā būtu veicama valsts budžeta konsolidācija par 50 miljoniem latu, ko jau šogad pieprasa starptautiskie aizdevēji, Rimšēvičs norādīja, ka iespējamo konsolidācijas variantu saraksts jau pastāv un kopējā maksimālā summa, ko, īstenojot šos pasākumus, valsts varētu ietaupīt, ir 700 miljoni latu.
«Tas būtu valdības cilvēku uzdevums izvēlēties, kuri ir tie pasākumi, kurus viņi grib izmantot budžeta konsolidācijai,» sacīja Rimšēvičs.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu, neskatoties uz to, ka šā gada budžetā valdība veikusi budžeta konsolidācijas pasākumus jau aptuveni 290 miljonu latu apmērā.
Iepriekš Finanšu ministrijas publiskotā informācija liecina, ka 2012.gadā budžets būs jāsamazina vēl par 310 miljoniem latu.
