Valdības koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir sadusmojuši Finanšu ministrijas sagatavotie iespējamie priekšlikumi papildu konsolidācijas pasākumiem šā gada valsta budžetā.
ZZS sadusmo piedāvājums papildu konsolidācijas pasākumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kategorisks pirmdien pēc ZZS valdes sēdes bija apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš žurnālistiem uzsvēra, ka ZZS neatbalsta sociālo pabalstu tālāku reformu un par atbalstu varētu runāt tikai tādā gadījumā, ja pabalsti tiktu paaugstināti.
ZZS esot arī pret «augstākās izglītības reformu - tādu, kāda tā ir tur ierakstīta», uzsvēra Brigmanis un norādīja, ka ar šiem priekšlikumiem finanšu ministrs Andris Vilks (V) došoties uz sanāksmi Briselē.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja, ka iespējami valsts budžeta konsolidācijas virzieni minēti šodien valdībā apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 18.janvāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
Dombrovskis uzsvēra, ka augstākās izglītības reforma un sociālo pabalstu reforma - jau iepriekš apspriesti kā iespējamie strukturālo reformu virzieni 2011.gadā. Sociālajā jomā tas attiecas uz bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa pagarināšanu krīzes laikā, bet izglītības jomā - pie tā jau strādājusi iepriekšējās valdības laikā izveidota darba grupa.
Premjers arī norādīja, ka šis jautājums šodien slēgtajā sēdes daļā skatīts valdībā un saņemts ZZS ministru atbalsts, tomēr pēc ZZS protestiem pie šiem jautājumiem tiek strādāts un vēl ir iespējami precizējumi.
«Tas ir koalīcijas sarunu jautājums, mēs nonāksim pie rezultāta,» uzsvēra valdības vadītājs, neizslēdzot, ka šie iepriekš minētie virzieni var tikt ietverti arī plānotajā 50 miljonu latu konsolidācijas plānā.
Plānots, ka Vilks Briselē pārrunās Latvijas makroekonomisko situāciju, kā arī nākotnes redzējumu par strukturālajām reformām, kas būs nepieciešamas papildus budžeta konsolidācijas pasākumiem, aģentūrai LETA apstiprināja ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis.
Tiek vērtēts, ka iespējamās reformas varētu ietvert - sociālo pabalstu tālāku reformu, paredzot bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilguma noteikšanu visām personām neatkarīgi no apdrošināšanas stāža līdz sešiem mēnešiem, kā arī slimības pabalsta izmaksas ilguma vai apjoma samazināšanu. Šādu priekšlikumu iepriekš izteikušas arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas.
Plānoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Tiks veikta virkne pasākumu ar mērķi padarīt darbības legālajā sektorā izdevīgākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, nekā darbības ēnu sektorā, tā, piemēram, realizēt «uzticamo uzņēmēju pilotprojektu», pilnveidojot sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju. Tāpat īstenot vienreizēju pasākumu soda un nokavējuma naudas dzēšanai, ja nodokļu maksātājs samaksā pamatparādu, kā arī realizēt arī fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu (sākumdeklarēšanu).
Vērtēta tiek arī augstākās izglītības tālāka reformu, lai nodrošinātu valsts apmaksātajām studiju vietām piešķirtā finansējuma racionālāku izmantošanu. Arī šādu virzienu iepriekš rosinājuši uzņēmēji.
Kā vēl iespējamie reformu virzieni tiek izskatīti valsts kapitāla pārvaldības reforma, kas paredz uzlabot kapitāla atdeves rādītājus caur aktīvu pārvaldības centralizāciju, profesionālu menedžmentu, un lielāku darbības caurredzamību. 2011.gadā arī ir paredzēta kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas pilnveidošana un nekustamā īpašuma nodokļa reforma, kuras rezultātā ir plānots, ka 2012.gadā kopējais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs pieaugs, bet tas būs sabalansētāks ar nodokļu maksātāja iespējām.
Šo reformu ieviešana nav fiskālais pašmērķis 2011.gadā, jo fiskālais efekts varētu būt arī 2012. gadā, uzsvēra Jarockis.
ZZS gaidāmajā budžeta izdevumu samazināšanā varētu atbalstīt tādus pasākumus kā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, valsts kapitāla pārvaldes reforma, kadastra pilnveidošana un nekustamā īpašuma nodokļa reforma, klāstīja Brigmanis.
Patlaban piedāvātie priekšlikumi, pēc Brigmaņa teiktā, esot šaurs Finanšu ministrijas traktējums, par kuru atbildīgajiem ministriem nebija ZZS deleģējuma lemts. Tajos neesot arī neviena cipara, bet gan vispārējas frāzes.
Jau ziņots, ka Vilka vadītā darba grupa priekšlikumus valsts budžeta konsolidācijai plāno sagatavot līdz februāra sākumam, aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas locekle, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).
Pēc Viņķeles teiktā, darba grupa tikai tagad saņēmusi detalizētu budžeta pozīciju atšifrējumu, kuru lūgusi koalīcijas partnere - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Lai veiktu budžeta konsolidāciju, darba grupa strādā divos virzienos - detalizēti par iespējamiem samazinājumiem katrā budžeta programmā, kā arī - apspriežot iespējamās strukturālās reformas.
Viņķele skaidroja, ka plānots ļoti detalizēti izvērtēt iespējamos samazinājumus katrā budžeta programmā un tos pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem ranžēt prioritārā secībā.
Jau ir iezīmēti virzieni, kādos varētu veikt strukturālās reformas - tā ir izglītības joma, īpaši augstākā izglītība, e-pārvalde, valsts kapitāla pārvaldīšana un ēnu ekonomikas apkarošana.
Kā ziņots, starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildu konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
Patlaban pie budžeta konsolidācijas notiek darbs divos virzienos - valdība turpina sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas apmēru un finanšu ministra vadītā darba grupa strādā pie konsolidācijas plāna izstrādes.
Vilka vadītā darba grupa tika izveidota Koalīcijas sadarbības padomes uzdevumā, lai sagatavotu priekšlikumus 2011.gadā realizējamajiem rīcības virzieniem gan reformu jomā, gan par iespējamiem konsolidācijas pasākumiem šajā un 2012.gadā.