Saeimas Eiropas lietu komisijā pirmdien starp deputātiem tika panākts kompromiss par Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu ministru padomei (ECOFIN), kurā plānots informēt par iecerētajām strukturālajām reformām Latvijā, tostarp tādām, kas būtu nepieciešamas papildus budžeta konsolidācijas pasākumiem.
Ziņojumu plānots izskatīt rītdienas ECOFIN sanāksmē, un to šodien atbalstīja valdībā. Tomēr pēc tam pret šo ziņojumu kategoriski iebilda apvienības «Vienotība» koalīcijas partnere - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru sadusmoja ziņojumā minētās iecerētās strukturālās reformas sociālajā un izglītības jomā.
Kategorisks šodien pēc ZZS valdes sēdes bija apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš žurnālistiem uzsvēra, ka ZZS neatbalsta sociālo pabalstu tālāku reformu un par atbalstu varētu runāt tikai tādā gadījumā, ja pabalsti tiktu paaugstināti. ZZS esot arī pret «augstākās izglītības reformu - tādu, kāda tā ir tur ierakstīta», uzsvēra Brigmanis.
Brigmanis arī norādīja, ka ZZS valdībā pārstāvētie ministri neesot īsti zinājuši ko atbalsta, un to darījuši bez partijas deleģējuma.
ZZS gaidāmajā budžeta izdevumu samazināšanā varētu atbalstīt tādus pasākumus kā ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, valsts kapitāla pārvaldes reforma, kadastra pilnveidošana, klāstīja Brigmanis.
Savukārt ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra, ka augstākās izglītības reforma un sociālo pabalstu reforma - jau iepriekš apspriesti kā iespējamie strukturālo reformu virzieni 2011.gadā. Sociālajā jomā tas attiecas uz bezdarbnieku pabalstu izmaksas termiņa pagarināšanu krīzes laikā, bet izglītības jomā - pie tā jau strādājusi iepriekšējās valdības laikā izveidota darba grupa.
Premjers arī norādīja, ka šis jautājums šodien slēgtajā sēdes daļā skatīts valdībā un saņemts ZZS ministru atbalsts, tomēr pēc ZZS protestiem pie šiem jautājumiem tiek strādāts un vēl ir iespējami precizējumi.
«Tas ir koalīcijas sarunu jautājums, mēs nonāksim pie rezultāta,» uzsvēra valdības vadītājs, neizslēdzot, ka šie iepriekš minētie virzieni var tikt ietverti arī plānotajā 50 miljonu latu konsolidācijas plānā.
Saeimas Eiropas lietu komisijā šodien premjera minētais rezultāts arī tika panākts un ziņojumā Latvijas pozīciju precizēja, reformu veikšanu sociālajā un izglītības jomā vispārinot uz «strukturālo reformu īstenošanas turpināšanu».
«Ziņojumā sākotnēji uzsvars tika likts uz labklājības un izglītības sektoru. Mēs to neatbalstījām, tāpēc tika panākts kompromiss, ka tiek skatīts viss sektors, nevis tikai divas ministrijas,» pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja komisijas deputāts Staņislavs Šķesters (ZZS).
«Tika pieņemts labvēlīgs lēmums, tāpēc nav nepieciešama tālāka situācijas eskalācija,» norādīja Šķesters.
Plānots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) Briselē pārrunās Latvijas makroekonomisko situāciju, kā arī nākotnes redzējumu par strukturālajām reformām, kas būs nepieciešamas papildus budžeta konsolidācijas pasākumiem, aģentūrai LETA apstiprināja ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis.
Plānoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Tiks veikta virkne pasākumu ar mērķi padarīt darbības legālajā sektorā izdevīgākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, nekā darbības ēnu sektorā, tā, piemēram, realizēt «uzticamo uzņēmēju pilotprojektu», pilnveidojot sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju. Tāpat īstenot vienreizēju pasākumu soda un nokavējuma naudas dzēšanai, ja nodokļu maksātājs samaksā pamatparādu, kā arī realizēt arī fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu (sākumdeklarēšanu).
Kā vēl iespējamie reformu virzieni tiek izskatīti valsts kapitāla pārvaldības reforma, kas paredz uzlabot kapitāla atdeves rādītājus caur aktīvu pārvaldības centralizāciju, profesionālu menedžmentu un lielāku darbības caurredzamību. 2011.gadā arī ir paredzēta kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodikas pilnveidošana un nekustamā īpašuma nodokļa reforma, kuras rezultātā ir plānots, ka 2012.gadā kopējais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs pieaugs, bet tas būs sabalansētāks ar nodokļu maksātāja iespējām.
Šo reformu ieviešana nav fiskālais pašmērķis 2011.gadā, jo fiskālais efekts varētu būt arī 2012. gadā, uzsvēra Jarockis.
Pirms ZZS protesta bija iecerēts, ka vērtēs arī augstākās izglītības tālāku reformu, lai nodrošinātu valsts apmaksātajām studiju vietām piešķirtā finansējuma racionālāku izmantošanu. Arī šādu virzienu iepriekš rosinājuši uzņēmēji.
Tāpat pirms šodien komisijā panāktā kompromisa bija plānots, ka iespējamās reformas varētu ietvert sociālo pabalstu tālāku reformu, paredzot bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilguma noteikšanu visām personām neatkarīgi no apdrošināšanas stāža līdz sešiem mēnešiem, kā arī slimības pabalsta izmaksas ilguma vai apjoma samazināšanu. Šādu priekšlikumu iepriekš izteikušas arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas.
Jau ziņots, ka finanšu ministra vadītā darba grupa priekšlikumus valsts budžeta konsolidācijai plāno sagatavot līdz februāra sākumam, aģentūrai LETA pastāstīja darba grupas locekle, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre un Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).
Lai veiktu budžeta konsolidāciju, darba grupa strādā divos virzienos - detalizēti par iespējamiem samazinājumiem katrā budžeta programmā, kā arī - apspriežot iespējamās strukturālās reformas.
