Deviņu no desmit negadījumu, kuros iesaistītas kravas automašīnas, cēlonis ir cilvēciskais faktors, liecina jaunākais «Volvo Trucks» veiktais pētījums par satiksmes drošību un ceļu satiksmes negadījumiem Eiropā.
Pētījums: Negadījumu pamatā nogurums un neuzmanība (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pētījumu veica uzņēmuma negadījumu izpētes grupa, balstoties uz pašu paveikto negadījumu analīzi un dažādu vietējo un Eiropas iestāžu publiskotajiem datiem. Pētījumā skaidrots, kāpēc kravas automašīnas nokļūst negadījumos, kā tie rodas un ko var darīt, lai mazinātu riskus un to sekas.
«90 procentos negadījumu, kuros iesaistītas kravas automašīnas, pilnībā vai daļēji ir vainojams cilvēciskais faktors, piemēram, autovadītāja neuzmanība vai neatbilstoša braukšanas ātruma izvēle,» stāsta Karls Johans Almkvists (Carl Johan Almqvist), «Volvo Trucks» satiksmes un produktu drošības direktors.
Tāpat pētījumā secināts, ka kravas automašīnu vadītāju vidū braukšana alkohola reibumā nav būtisks negadījumu izraisošs faktors. Tikai 0,5 procentiem negadījumos iesaistītajiem kravas automašīnu vadītājiem bijis konstatēts alkohola reibums. Vieglo automobiļu vadītājiem šis rādītājs svārstās robežās no 15 līdz 20 procentiem.
17 procentu negadījumos, kuros tikušas iesaistītas lielas tonnāžas kravas automašīnas, ir bojā gājušie, bet 7 procentos negadījumu cietušie ir guvuši traumas. Lielākā daļa negadījumu, kuros savainojumus gūst kravas automašīnas vadītājs, ir viena transportlīdzekļa negadījumi - nobraukšana no ceļa. Vairāk nekā pusi no visiem nopietnajiem kravas automašīnu negadījumiem veido sadursmes ar vieglajiem automobiļiem.
«Pieejamā informācija par negadījumiem ir ārkārtīgi būtiska drošības uzlabošanai un palīdz mums noteikt pareizās produktu izstrādes prioritātes. Mēs, piemēram, esam paaugstinājuši savu jaunāko kravas automašīnu modeļu drošību, aprīkojot tos ar sistēmām, kas uzlabo redzamību, brīdina vadītāju vai pievērš viņa uzmanību, ja kaut kas nenotiek tā, ka tam būtu jānotiek,» skaidro Almkvists.
Pateicoties drošākiem transportlīdzekļiem, uzlabotai infrastruktūrai un drošākai braukšanai, letālo ceļu satiksmes negadījumu skaits Eiropā kopš deviņdesmito gadu sākuma ir būtiski samazinājies. Taču būtu iespējams izglābt vēl vairāk dzīvību, ja cilvēki piesprādzētos ar drošības jostām. Diemžēl vairāk nekā puse no kravas automašīnu vadītājiem tās neizmanto. Tikai pieci procenti no ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem kravas automašīnu vadītājiem bija piesprādzējušies ar drošības jostu.
«Kamēr cilvēki turpina ciest ceļu satiksmes negadījumos, mēs turpināsim paaugstināt mūsu drošības līmeni. Pirmkārt, mēs padarām savas kravas automašīnas drošākas autovadītājiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem, un otrkārt dalāmies ar zināšanām un mudinām padarīt drošības jostas lietošanu par pieradumu.»