Krāpšanās ar apdrošināšanu: Holivudas filmu scenāriji un viltīgie «amatieri» (22)

Ja atskatāmies uz laiku hronoloģiskā secībā, tad vislielākais haoss valdīja deviņdesmito gadu beigās, kad 1997.gadā tika ieviesta OCTA apdrošināšanas sistēma. Likumdošana vēl nebija līdz galam sakārtota un liela daļa automašīnu mēdza vienkārši nodegt.

«Situācija bija teju, kā Holivudas filmās, kad automašīna pēc sadursmes noskrēja no ceļa krūmos un pilnībā nodega. Mašīnas dega regulāri, teju pēc katras avārijas,» stāsta Savickis.

Ja deviņdesmitajos gados pie haosa vainīga bija nesakārtotā likumdošana, tad «treknajos» gados izveidojās citāda situācija, kas veicināja jaunus apstākļus automašīnu krāpniecībai.

«Cilvēki sāka iegādāties pārāk dārgas automašīnas ar pilnu komplektāciju, kā rezultātā tirgus tika pārsātināts. Pavisam drīz šīm automašīnām sāka strauji kristies vērtība, un tās vairs nebija iespējams realizēt, lai segtu savas parādsaistības. Līdz ar to izveidojas situācija, kad cilvēki ar savu dārgo automašīnu nevarēja neko iesākt, un pat legāli nekādā veidā no tās nevarēja atbrīvoties, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli,» apgalvo Savickis.

«Līdz ar to parādījās tendence, kad tika organizēta auto zādzība, sadarbojoties ar organizētajām noziedzīgajām grupām. Dārgo automašīnu īpašnieki devās uz «semināriem» ārzemēs, nodrošinot sevi ar alibi. Pa to laiku automašīnas arī tika «nozagtas»,» saka Sīlis-Jaunsīlis.

Šajā periodā tika atklātas vairākas krāpniecības un izvirzītas krimināllietas par auto zādzībām. Krāpniekiem tika piespriesti lieli sodi un arī brīvības atņemšana.

«Lielākā krāpniecība notika, kamēr mūsu klients atradās «Vācijā», viņam un viņa paziņam «nozaga» automašīnas 280 000 eiro apmērā. Abi divi tagad ir notiesāti,» stāsta «BALTA» drošības dienesta vadītājs.

Lai novērstu apzināto auto degšanas un zagšanas gadījumus, «BALTA» nāca pretim saviem klientiem, kurus nomāca nespēja samaksāt par savām automašīnām.

«Mēs klientiem pirkām jaunas vai līdzvērtīgas automašīnas, jo tirgū tās bija pieejamas, un piedevām arī krietni lētāk bija tās iegādāties, nekā izsniegt naudu. Līdz ar jauno sistēmu apzinātie degšanas un zagšanas gadījumi krietni samazinājās,» atceras Savickis.

Šobrīd situācija ir mainījusies un būtiski atšķiras no iepriekšējo gadu pieredzes. Organizēto zādzību gadījumi ir salīdzinoši mazāk, nekā «treknajos» gados. Sīlis-Jaunsīlis apgalvo, ka mūsdienās cilvēki izmanto «maldināšanu», kas izpaužas kā nepamatota apdrošināšanas atlīdzības saņemšana. Savukārt Savickis piebilst, ka ir gadījumi, kad cilvēki mēģina slēpt bojājumus, apdrošinot jau bojātu automašīnu.

Šāda veida krāpniecību var nosaukt arī par «amatieru» krāpniecību, un negadījumu falsificēšana ir populāra ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā. Lielisks piemērs, kā no tā izvairīties ir video reģistratori, kas fiksē negadījumu. Reģistratori ir populāri daudzviet pasaulē, tostarp arī Krievijā un Rietumeiropā.

«Krievijā, ja notriec gājēju, tad vadītājs uzreiz ir vainīgs un pierādīt pretējo ir ļoti grūti, tāpēc tur šie video reģistratori ir tik populāri. Arī korupcija mazinās, jo ne tikai lielākās automašīnas īpašnieks uzvar tiesā, tagad arī mazo automašīnu īpašnieki var uzvarēt. Tas ir sava veida antiradars, kurš ļauj ietaupīt naudu,» stāsta Savickis.

Apdrošināšanas sabiedrības «BALTA» pārstāvji joprojām uztraucas par gadījumiem, kad apdrošināšanai tiek pieteiktas pilnīgi absurdas lietas. Uzņēmuma atlīdzību direktors stāsta, ka bieži ir arī tādi gadījumi, kad klienti vienkārši izmēģina savu laimi, piesakot papildus labumu par veciem bojājumiem. Uztraucoši ir tas, ka šāda darbība mūsdienās jau kļūst par normu.