Valsts prezidenta Andra Bērziņa pasivitāte Ukrainas krīzes kontekstā pavērusi lauku citām valsts augstākajām amatpersonām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Bērziņa pasivitāte Ukrainas jautājumā pavērusi iespējas citām valsts amatpersonām (90)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vaicāts par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) pausto, ka tā viennozīmīgi atbalsta ieroču piegādes Ukrainai, Sprūds sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ārpolitikā ļoti aktīvs ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) un Mūrnieces paziņojumi vai rīcība nebūtu jāuzskata par Latvijas ārpolitiku, bet gan pozicionēšanos Latvijai aktuālos ārpolitikas jautājumos.
Viņš arī skaidroja, ka politiskajām partijām Latvijā ir iespēja izteikties par dažādiem jautājumiem un norādīja, ka tas nav nekas ārkārtējs. «Ja mēs skatāmies uz to pašu ASV, arī tur ir dažādi cilvēki. Tas pats [senators Džons] Makeins ar saviem paziņojumiem par ārlietām un to, kas ASV būtu jādara,» viņš sacīja.
Sprūds gan nenoliedza iespēju, ka Mūrnieces sacītais var radīt iespaidu, ka Latvijas augstākajām amatpersonām nav vienotas pozīcijas par ārpolitikai aktuālajiem jautājumiem.
«Pilnībā noliegt to nevar. Aktīvs ārlietās ir ārlietu ministrs, taču aktīvam būtu jābūt arī prezidentam, bet, ņemot vērā to, ka prezidents nav tik aktīvs, vismaz šajā Ukrainas krīzes kontekstā, var teikt, ka darbības lauks ir pavēries citām valsts augstākajām amatpersonām,» uzskata Sprūds. «Protams, Saeimas spīkerim ir jābūt moderējošai amatpersonai, kas apkopo dažādus viedokļus un varbūt ir piesardzīgāks ar savu viedokļu paušanu, bet, no otras puses, demokrātijā politiskajām partijām ir iespēja pozicionēties par vairākiem jautājumiem un Ukraina ir kļuvusi par vienu no šādiem jautājumiem,» viņš sacīja.
«Šādi viedokļi drīzāk parāda, ka sabiedrībā valda arī citi noskaņojumi, un Ārlietu ministrijai ir jārod saspēle ar tiem,» norādīja Sprūds, piebilstot, ka klasiskajā formā ārlietas realizē Ārlietu ministrija un ārlietu ministrs, «un pie tā būtu arī jāpaliek».
Jau ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece viennozīmīgi atbalsta ieroču piegādes Ukrainai.
Mūrniece LTV stāstīja, ka nesenās vizītes laikā Ukrainā tikusies ar šīs valsts prezidentu Porošenko, kurš tikko bija atgriezies no Minskas miera sarunām. Ukrainas prezidents Latvijai izteicis divus lūgumus - sarunās ar Rietumu partneriem aizstāvēt Ukrainas vēlmi pilnībā pārņemt šīs valsts un Krievijas robežas kontroli, jo pretējā gadījumā Ukraina nespēj kontrolēt, kādi militārie spēki ieplūst valstī, un uzrunāt Rietumu partnerus Eiropā un ASV piegādāt Ukrainai bruņojumu, kā šai valstij ļoti trūkst.
Latvijas politiķe uzsvēra, ka viennozīmīgi atbalsta ieroču piegādes Ukrainai. Viņa sola atbalstīt Ukrainas lūgumu un aģitēt par labu ieroču piegādēm. Mūrniece skaidroja, ka viņai kā Saeimas priekšsēdētājai ir iespējas tikties ar ārvalstu vēstniekiem Latvijā un bruņojuma piegādes Ukrainai turpmāk būs viena no sarunu tēmām.
Mūrniece īpaši izcēla, ka runa ir par aizsardzības ieročiem, kas ir vajadzīgi Ukrainas aizsardzībai, nevis par tādu bruņojumu, kas varētu kalpot citu valstu ieņemšanai. Krievija pašlaik izmanto šo Ukrainas vājumu, atzīmēja politiķe.
«Es uzskatu, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras to var atļauties, būtu jāveic ieroču piegādes,» sacīja Mūrniece un atzīmēja, ka Latvijai pašlaik šādu resursu nav un tā vietā ir jādomā pašiem par savu bruņoto spēku un austrumu robežas stiprināšanu. «Latvija šobrīd to darīt nevar, bet Latvija darīs visu, lai šajā jautājumā palīdzētu,» piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece noteikti atbalsta Latvijas karavīru skaita palielināšanu vismaz par 2000 cilvēkiem, kā arī būtisku aizsardzības budžeta palielināšanu, kas nevarot gaidīt pašlaik nosprausto 2020.gadu. Politiķe gan atteicās izteikt minējumus, kam varētu atņemt naudu, lai palielinātu aizsardzības budžetu, jo budžeta izlīdzsvarošana esot Finanšu ministrijas jautājums.
Saeimas priekšsēdētāja stāstīja, ka Latvija palīdzēs Ukrainai arī ar atbalstu reformu procesā. Pēc viņas vārdiem, pārmaiņas Ukrainā esot jaušamas, piemēram, tiekot veidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analogs, tiekot domāts par konstitūcijas reformēšanu u.tml.
Savukārt Rinkēvičs iepriekš norādījis, ka gadījumā, ja netiks izpildītas Minskas vienošanās, daudzas ES dalībvalstis var mainīt savu nostāju par bruņojuma piegādi Ukrainai.
Jautāts par ES reakciju gadījumā, ja Minskas vienošanās netiks pildītas, politiķis «pilnīgi un noteikti» pieļāva iespēju, «ka mēs nonākam diezgan bīstamā situācijā».
«Tādā gadījumā daudzas ES valstis, kurām ir tādas iespējas, var mainīt savu nostāju attiecībā uz bruņojuma piegādi. Tas pats attiecas uz ASV. Mēs varam arī runāt par ļoti nopietnu situācijas eskalāciju,» viņš sacīja, piebilstot, ka alternatīva ir «ļoti skarba un slikta».
Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš paudis uzskatu, ka karš un ieroču piegādes ir galējais risinājums situācijas atrisināšanai Ukrainā.