Šī vasara mūs nelutina ar daudzām siltām dienām, tāpēc jo lielāku prieku sagādā retās brīvdienas, kuras iespējams pavadīt pludmalē. Par pamata higiēnas principiem, kas jāievēro, apmeklējot publisku peldvietu, stāsta farmaceite Jūlija Kovaļova.
Kā izvairīties no infekcijām publiskās peldvietās? (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neaizmirst par intīmo higiēnu
Diemžēl pludmales apmeklējums var radīt draudus arī intīmajām zonām. Peldkostīma sintētiskais audums rada dzimumorgāniem mehānisku kairinājumu, bet mitrums pēc peldes izjauc maksts dabīgo mikrofloru - abi šie faktori paaugstina risku attīstīties sēnītes infekcijai. Turklāt sēnītes riskam pakļauti arī bērni, uzturoties pludmales smiltīs bez apakšbiksītēm. Mitrajās smiltīs atrodas smilšu graudiņi un gliemežvāki, kas traumē ādu, bet smilšu piesārņojums, iekļūstot pat mikrotraumā, var radīt iekaisumus, kā arī labvēlīgu vidi dažāda veida sēnītēm. Tāpēc pēc pludmales apmeklējuma pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, kas mazinās saslimšanu risku.
Ar piesardzību pret peldvietu
Lai gan peldēšanas pozitīvā ietekme uz veselību ir nenoliedzama, «Benu Aptieka» farmaceite atgādina, ka, dodoties uz izvēlēto peldvietu, noteikti būtu jau iepriekš jāpārliecinās par ūdens tīrību. Noteikti nevajadzētu dodoties peldēt uz vietām, kuras izziņotas kā piesārņojumu vai, piemēram, zilaļģes saturošu. Arī peldēšana ezeros un upēs var radīt draudus veselībai, jo saldūdens ūdenstilpnes var saturēt veselībai kaitīgus mikroorganismus, kas ūdenī var nonākt no notekūdeņiem, vai motoreļļas, kas raksturīgi vietās, kur atļauts pārvietoties ar ūdens moto transportu. Eļļas, kas nonāk ūdenī, var radīt ādas kairinājumu, niezi un izsitumus, bet, šim ūdenim nokļūstot gremošanas traktā, iespējams pat saindēties. Ja nu to, ka ūdens ir piesārņots, ievērojat pēc peldes sākuma, noteikti uzreiz būtu ūdens jāpamet un pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī.
Otrs būtisks faktors, kas būtu jāņem vērā, dodoties uz plaši apmeklētām peldvietām, ir tāds, ka smiltīs, iespējams, paslēpušās stikla lauskas, kuras šeit atstājuši iepriekšējie atpūtnieki. Lai izvairītos no šādām traumām, pludmalē iesākumā vēlams nēsāt apavus, līdz kļūst skaidrs, ka izvēlētā apkārtne ir tīra. Ja nu tomēr gadījies gūt traumu, Zilā karoga pludmalēs pēc palīdzības iespējams griezties pludmales glābēju posteņos, taču, dodoties uz pludmalēm, kur pludmales glābēju patruļas nestrādā, noteikti pašiem būtu jāņem līdzi pirmās palīdzības aptieciņa. Ja stikls vai cita veida asums pēdā nav iedūries un brūcē iesprūdis, brūce iesākumā būtu jānoskalo ar tīru ūdeni. Taču, ja stikls vai cits asums brūcē ir iesprūdis, labāk uzreiz meklēt palīdzību pie speciālistiem. Ja pēc asuma izvilkšanas traumētā vieta sapampst, tā ir apsārtusi un veidojas tūska, tas ir drošs signāls, ka brūcē ir kas palicis un ne vienmēr strutas to izspiedīs ārā pašas. Līdz ar to arī šādā gadījumā farmaceite rekomendē steidzami meklēt palīdzību pie ārsta.
Lai izvairītos no vēdersāpēm
Aktīva atpūta pludmalē ātri vien raisa apetīti, tāpēc, dodoties atpūtā, līdzi parasti tiek ņemtas arī uzkodas. Plānojot līdzi ņemamās uzkodas, noteikti jau iepriekš jāpadomā par to, vai tās nesabojāsies karstajā saulē un vai nepieciešamības gadījumā varēsiet nomazgāt augļus un dārzeņus, ja tie nav mazgāti jau mājās. Neievērojot piesardzību ar ēdienu, cilvēks riskē ar saindēšanos. Tāpat pirms ēšanas arī pludmalē būtu jāmazgā rokas. Tā kā Latvijas peldvietās šāda iespēja visticamāk nebūs pieejama, kārtojot pludmales somu, līdzi iepakojiet arī dezinficējošas salvetes vai roku dezinfekcijas gelu. Farmaceite atgādina, ka īpaši piesardzīgiem jābūt arī vecākiem, kuri uz peldvietām devušies ar maziem bērniem, jo nereti pat ūdens, kas gana tīrs peldēšanai, vai izraisīt infekcijas, to iedzerot.