Aizvadītajā gadā pasaule un Eiropa turpināja saskarties ar izaicinājumiem, turklāt starptautiskās kārtības un tiesību revizionisma mēģinājumi, terorisms un migrācija ir radījuši eksistenciālus draudus visai mūsu vērtību sistēmai, norādīts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā ziņojuma darba dokumentā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ministrija dokumenta projektā, komentējot aizvadīto gadu, norādīja, ka visi šie izaicinājumi prasa ātru, vienotu un efektīvu pretsparu. Mieru un stabilitāti Eiropā turpināja apdraudēt Krievijas agresija, kuras dēļ, par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos, netika panākts būtisks progress Ukrainas krīzes deeskalācijā.
Aizvadītajā gadā ar nemazinātu spēku turpinājās Sīrijas konflikts, tajā iesaistoties Krievijai. Tās vienpusēji sāktās un ar starptautisko sabiedrību nesakoordinētās militārās aktivitātes Sīrijā rada papildu spriedzi konflikta dinamikā un norāda uz Krievijas centieniem iegūt globālā spēlētāja lomu. Par spīti mierizlīgumu meklējumiem Sīrijā, kopumā Tuvo Austrumu reģionā un Ziemeļāfrikā militārie konflikti un valstu destabilizācija veido augsni teroristisko grupējumu nostiprināšanai, teikts ĀM sagatavotajā pārskatā.
Tāpat minētajā dokumentā vērsta uzmanība uz to, ka teroristiskās organizācijas «Islāma valsts» jeb «Daesh» veiktā globālā kaujinieku vervēšana, naida un vardarbības propagandas kampaņa pastiprināja pārnacionālos terorisma draudus un pastiprināja apdraudējumu ES valstīm. Francijā un Dānijā notikušie terorakti izcēla ārpus Eiropas notiekošo konfliktu tiešo ietekmi uz Eiropas sabiedrību stabilitāti un iedzīvotāju drošību.
Vienlaikus, kā norādījusi ministrija, aizvadītais gads sniedza ieguldījumu ilgtermiņa rīcībā, lai novērstu konfliktu un nestabilitātes iemeslus. ANO ietvaros sasniegtā vienošanās par organizācijas jauno Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtību 2030.gadam ir bezprecedenta satvars, lai panāktu vispasaules rīcību ilgtspējīgai attīstībai. Ilgtspējīga attīstība ir pamats, lai mazinātu nabadzību, vardarbību, nelikumību, kas ir būtiski, lai cīnītos ar sekām - terorismu un migrāciju, teikts ĀM dokumentā.
Šajā gadā ar aktīvu ES diplomātijas iesaisti panākta vienošanās ar Irānu, kas paver ceļu tās kodolprogrammas miermīlīgai attīstībai un rada izdevību pozitīvi mainīt dinamiku visā Tuvo Austrumu reģionā.
Tāpat pasaulē turpinājās negatīva dinamika demokrātijas un cilvēktiesību jomā, kamēr mediju brīvība turpināja sarukt ierobežojošo likumu un vardarbības dēļ. Interneta brīvību arvien vairāk ierobežoja cenzūra, pieaugošā novērošana un privātuma ierobežošana. Šāda negatīva dinamika, kā skaidro ministrija, pastāv arī Eiropas kaimiņreģionos, kas ilgtermiņā negatīvi ietekmē ES.
Pagājušais gads nesa pārbaudījumu ES vienotībai un rīcībspējai. Grieķijas ekonomiskās krīzes pārvarēšana pierādīja ES spēju rast solidārus risinājumus. Toties par lielāko ilgtermiņa izaicinājumu Eiropai ir kļuvušas migrācijas plūsmas no vairākiem reģioniem. Gan globālie, gan reģionālie faktori Latvijas tuvajā reģionā par prioritāro izvirzīja atbildi uz jaunajiem nedrošības faktoriem un hibrīddaudiem, kamēr Krievijas sankcijas lika Latvijas tautsaimniecībai pielāgoties jaunajiem apstākļiem, diversificējot jaunos tirgus.
Šādas tendences un notikumi nosaka, ka arī 2016.gadā Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un valsts ekonomiskajām interesēm. Tādēļ Latvijas ārpolitika 2016.gadā koncentrēsies uz ārējās drošības stiprināšanu, veicinot ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu, kā arī panākot ilglaicīgu un pastāvīgu NATO klātbūtni mūsu reģionā. ĀM arī norādījusi, ka nepieciešams veicināt ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu, ES vienotības un efektivitātes sekmēšanu, kā arī veicināt stabilitāti kaimiņu reģionos un iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.
