Pēdējā laikā sociālajos tīklos un arīdzan medijos homeopātija izpelnījusies diezgan plašu publikas uzmanību. Kā vienmēr - cik cilvēku, tik viedokļu. Homeopātiskajos preparātos nav aktīvu vielu, zinātne noliedz tās principu patiesumu, tomēr homeopātija ir efektīva. Homeopātija ir nezinātniska, novecojusi un barbariska. Un tomēr efektīva. Kā skaidrot šādas pretrunas?
«Klaji nezinātnisku principu sludināšana maldina sabiedrību un paver ceļu ezotērikai, no kuras var rasties nopietns ļaunums,» par veselības ministra Gunta Belēviča homeopātiju atbalstošajiem izteikumiem mikroblogošanas vietnē «Twitter», kas izraisīja spraigu diskusiju un zobošanos, saka Latvijas universitātes asociētais profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, kurš par sasniegumiem kvantu nanoelektronikā saņēmis prestižo Pasaules Ekonomikas foruma balvu.
Paveram durvis aplamiem priekšstatiem
«Manu iebildumu pamatā nav jautājums, vai homeopātija palīdz, cilvēkam nekaitējot. Pētījumi apliecina, ka homeopātijas iedarbībai ir placebo efekta raksturs. Sākotnējie homeopātijas principi «līdzīgais ārstē līdzīgo», vielu šķaidīšana lielā ūdens vai spirta daudzumā un sakratīšana tika izgudroti laikā, kad medicīna kā dabaszinātne bija primitīvā stadijā. Tā ir mitoloģija, kurai nav nekāda sakara ar realitāti. Tā vienkārši nav,» uzsver fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš norāda, ka pētījumi noliedz homeopātijas principu patiesumu un nav nekāda zinātniska pamata turēties pie šiem barbariskajiem priekšstatiem.
«Guntis Belēvičs vienā tvītā atzīst, ka homeopātisko preparātu efektivitāte nav pierādīta, bet citā saka, ka homeopātiskās zāles ir zāles, tātad efektīvas. Homeopātijas ideja ir pievilcīga, tikai mūsdienās tai nav nekāda pamatojuma. Vēsturiska analoģija ir Aristoteļa ideja par kustību - ticama, ja realitāte nav kritērijs. Līdz apgaismības laikam idejas pamats bija spriedums un autoritāte. Tikai vēlāk idejas sāka balstīt eksperimentos un objektīvos mērījumos, nevis sajūtās un pievilcībā.
Homeopātija eksistē, mēs to nevaram izņemt no aprites un mainīt cilvēkus. Homeopātijai ir dziļas tradīcijas, bet tā nav balstīta klīniskos pētījumos. Ir cilvēki, kuri pievēršas ezotēriskai un meklē brīnumlīdzekļus. Viņu pasaules skatījumā labi iederas homeopātija. Es neiestājos pret aktīvu rīcību, vērstu pret homeopātiju. Vienīgais, ko varam darīt, ir izglītot jaunos ārstus un sabiedrību un ņemt vērā zinātniskus pētījumus. Ir jārēķinās ar to, ka paradumus un ticību cilvēki maina ne ātrāk kā paaudzes laikā.»
Vjačeslavs Kaščejevs uzskata, ka par šo tēmu ir vērts diskutēt, jo, ja mēs oficiāli akceptējam nezinātnisku pieeju, mēs paveram durvis aplamu principu aizstāvībai.
«Ja veselības ministrs aizstāv homeopātijas principus, tad izglītības un zinātnes ministrs kādu dienu varētu pateikt, ka astroloģija ir ticama, tūkstošiem gadu sena zinātne, ar labām idejām.» Kvantu fiziķis norāda, ka diskusijas par homeopātiju noris ne vien pie mums, bet arī Lielbritānijā, kur darbojas ietekmīgs homeopātijas lobijs, un nekritiski par to izteicies princis Čārlzs.
Tur nav pat vienas molekulas
Rīgas homeopātiskās aptiekas mājaslapā rakstīts, ka mazo devu principa pamatā ir tā saucamais ūdens atmiņas fenomens. «Ūdens «atceras» vielas, ar kurām tas bijis kontaktā. Šīs vielas izmaina ūdens molekulu sakārtojumu jeb atstāj tajā savus nospiedumus. Jo vairāk šo nospiedumu jeb jo augstāka homeopātiskā potence, jo preparāts ir spēcīgāks.»
Tikmēr Vjačeslavs Kaščejevs uzskata, ka homeopātiskās zāles ir tukšas un doma, ka tās palīdz, ir aplama un nepatiesa. Viņš norāda, ka mūsdienu zinātne spēj saskatīt fizikālas izmaņas šķidrumā mikroskopiskā līmenī. Pētot molekulu sakārtojumu, nevienā pētījumā nav ticis pierādīts, ka homeopātijā izmantotās metodes mainītu ūdens struktūru.
«Atšķaidījuma pakāpe daudzos preparātos ir tik augsta, ka tajos nav pat vienas molekulas. Stāsti par ūdens atmiņu un struktūras maiņu, ir pasakas. Tomēr homeopāti tic, ka iedarbojas tieši preparāti. Patiesībā homeopātiskajos līdzekļos ne fizikāli, ne ķīmiski nav pilnīgi nekā, kas varētu iedarboties. Laikā, kad radās homeopātija, nezināja, no kā sastāv ķīmiskās vielas un kā darbojas organisms - tagad mēs to zinām.»
Pēc viņa domām, saistībā ar homeopātiju nereti piesauktos terminus «vibrācijas», «informācija», «kvanti» lieto, lai izklausītos zinātniskāk un cilvēkus pārliecinātu par jomas augsto efektivitāti. Tomēr homeopātijas efektivitāti (tāpat kā placebo terapijas) zinātnieks nenoliedz. «Ja cilvēks iet pie homeopāta, pērk ieteiktās zāles, lieto, viņš ar savu aktīvo darbību mobilizē organisma resursus, un tam ir pozitīva ietekme uz veselību. Kā zināms, uz cilvēku iedarbojas ne vien ķīmiskas vielas, kas ietekmē organisma procesus, bet arī psihosomatiskas norises, kad sekojot psiholoģiskām pārmaiņām, mainās arī fiziskā ķermeņa veselība, respektīvi, organisms ārstē pats sevi. Šādā nozīmē, var teikt, ka homeopātija darbojas - tai ir psihosomatisks efekts. Cilvēku labvēlīgi ietekmē ārsta padomi, attiecības ar viņu, ticība, bet ne preparāti,» uzskata profesors.
Mierinājums galēji slimajiem
Homeopātija ir efektīva - tas ir pierādīts. Jautājums, vai tās efektivitāte saistīta ar placebo vai ko citu, saka Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras lektors, psihiatrs un psihoterapeits Artūrs Utināns.
«Homeopātija ir netradicionālā jeb alternatīvā medicīna, kas nepieder pie pierādījumos balstītās medicīnas. Iedarbības skaidrojumi ar vielas atmiņu un informatīvi enerģētisko struktūru ir pret fizikas likumiem. Cilvēka organismā ir tikai viena - elektromagnētiskā enerģija, kas veidojas smadzenēs, nervu sistēmā un iedarbojas uz orgāniem. Aura, astrālais lauks, dzīvības enerģija, vibrācijas - tas viss pieder pie nezinātniskām koncepcijām. Ja kaut kas tāds eksistētu, zinātne to būtu atklājusi.»
Artūrs Utināns uzskata, ka homeopātiskajos preparātos tomēr varētu būt kaut kas vairāk par pliku ūdeni. Tomēr pacientu veselības uzlabojumus ar homeopātijas palīdzību viņš skaidro ar placebo efektu.
«Tā ir neapzināta pašsuģestija, kas maina organisma bioķīmiju. Organismā izdalās dopamīns un endogēnie opiāti. Dopamīna izdalīšanās rezultātā uzlabojas noskaņojums, pazūd depresīvā pašsajūta, savukārt opiāti noņem sāpes. Tādu pašu efektu var panākt ar psihoterapiju, hipnozi, meditāciju, adatu, kristālu vai eņģeļu terapiju. Tāpēc, runājot par homeopātiju, ir jānošķir efekts no izskaidrojuma.»
Artūrs Utināns uzskata, ka nav pamata kritizēt veselības ministra izteikumus par homeopātiju, jo Pasaules medicīnas asociācijas izdotajā Medicīnas ētikas rokasgrāmatā teikts, ka ārstiem jāsadarbojas ar netradicionālās medicīnas pārstāvjiem.
«Alternatīvā medicīna spēj dot mierinājumu galēji slimiem cilvēkiem. Es nezinu nevienu ar vēzi pēdējā stadijā slimu cilvēku, kas nebūtu izmēģinājis netradicionālas metodes, kas uztur cilvēkā cerību. Fakts, ka alternatīvā medicīna nav balstīta klīniskos pētījumos, vēl nenozīmē, ka tās piedāvātās iespējas nebūtu jāizmanto.»
Lielais pieprasījums pēc brīnumainas izdziedināšanās saistīts ar cilvēku vēlmi tapt aizsargātiem un ātri izdziedinātiem, norāda psihoterapeits. Turklāt atšķirībā no ārstiem dziednieki izrunājas ar pacientu.
«Lai arī stāstītais ir iluzors, cilvēkam kļūst labāk, viņš iegūst skaidrību. Nereti ārstiem nav pietiekamas komunikācijas iemaņas, tāpēc pacients aiziet neguvis priekšstatu par slimību, tās gaitu, perspektīvām un medikamentiem, kas viņam izrakstīti. Tāpēc daudzi cilvēki nelieto ārsta izrakstītos medikamentus vai lieto tos nepietiekami ilgi. Otrs iemesls, kāpēc cilvēki izvēlas doties pie dziedniekiem, vārdotājiem ir fakts, ka mūsu bioloģijā ir ielikta ticība - cilvēks ir homo ticīgais.»
Artūrs Utināns norāda, ka jāņem vērā vēl kāds aspekts - līdz 19.gs. beigām, 20.gs sākumam arī tradicionālā medicīna balstījās ticībā - tika pielietotas tādas metodes kā asins nolaišana, ārstēšana ar dzīvsudrabu utml..
«Izņemot zobu raušanu un ķirurģiju, ārstēšana lielā mērā bija atkarīga no ticības, lai gan paši ārsti ar nicinājumu izturējās pret tautas dziedniecību. Zinātniski pamatotas metodes radās, kad tika izgudrotas antibiotikas, psihiatrijā psihotropie preparāti, baku vakcīna un hormonpreparāti.»