Igaunijas Ģenerālprokuratūra veic izmeklēšanu par darījumiem, kuros tirdzniecības tīkla «Maxima» nekustamais īpašums pārdots Lietuvas biznesa grupas «Vilniaus prekyba» akcionāriem, raksta «Vz.lt».
Laikraksts: Igaunijas prokuratūra izmeklē «Maxima» nekustamā īpašuma pārdošanu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prokurori cenšas noskaidrot, vai vairāk nekā divdesmit ēku un zemesgabalu pārdošanas vērtība šajos darījumos nav apzināti samazināta. Savukārt «VP grupe» un tās lielākā akcionāra, Lietuvas bagātākā uzņēmēja Nerijus Numaviča pārstāvji apgalvo, ka darījumi slēgti par nekustamā īpašuma vērtētāju norādītajām cenām.
VP grupai piederošā kompānija «Maxima Eesti OU» 2012.gadā pārdeva 26 veikalu ēkas un zemesgabalus. 22 no tiem iegādājās Numavičs un pa diviem - «VP grupe» mazākuma akcionāri Igns Staškevičs un Mindaugs Bagdonavičs.
Tikmēr grupas mazākuma akcionāra Mindauga Marcinkeviča pārstāvji izdevuma rīcībā nodevuši Igaunijas reģistra informāciju, ka «Maxima Eesti» īpašums nodots četrām kompānijām, ko pārvalda Nīderlandes kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», kas arī ir «Maxima Eesti» akcionāre. Šīs kompānijas vēlāk netieši iegādājies Numavičs, bet pa vienai pārdevis Staškeviča un Bagdonaviča kompānijām.
Saskaņā ar reģistra datiem kompānijas samaksājušas «Maxima Eesti» 33 miljonus eiro, savukārt Marcinkevičs provizoriski lēsis, ka šā nekustamā īpašuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 60 miljonus.
Summu, par kādu kompānijas iegādājies Numavičs, viņa pārstāvji neatklāj.
«Lincoln Land Erste» īpašnieces «Maxima grupe» korporatīvo lietu vadītājs Ģiedrjus Juozapavičs izdevumam atsūtījis komentāru, kurā norāda, ka lēmums nodalīt nekustamā īpašuma pārvaldīšanu no tirdzniecības pieņemts jau ap 2009.gadu un uzskatāms par stratēģisku izvēli. Daļa nekustamā īpašuma pārcelta uz citiem «Maxima grupe» piederošiem uzņēmumiem, daļa pārdota «nesaistītām personām», bet daļa - Numavičam, Staškevičam un Bagdonavičam.
Viņš uzsvēris, ka nekustamais īpašums pārdots «tikai pēc tirgus noteikumiem» un visus objektus novērtējusi Baltijas valstīs lielākā nekustamo īpašumu konsultāciju un vērtēšanas kompānija «Newsec».
Patlaban daļa «Maxima grupe» veikalu telpu tiek īrētas, bet process turpinās, un vēl ir tādi nekustamie īpašumi, ko pārvalda pati kompānija.
Kā norādījusi Numaviča advokāte Olga Petroševičiene, grupas galvenais akcionārs līdz ar 22 veikalu nekustamajiem īpašumiem Igaunijā pārvalda arī 11 objektus Latvijā. Iegādājoties uzņēmumus, kas pārvalda nekustamos īpašumus, darījumi balstīti uz «konservatīvu aprēķinu metodiku, no neatkarīgu vērtētāju noteiktās nekustamo īpašumu vērtības atskaitot kompāniju saistības».
«VP grupe» mazākuma akcionārs Gintars Marcinkevičs gan atzinis, ka darbības jomu nodalīšana savulaik apspriesta, bet paudis viedokli, ka uz minētajiem darījumiem to nevar attiecināt.
«Jā, laikā no 2005. līdz 2008.gadam tika runāts par pārdošanu vai nepārdošanu trešajām, nesaistītajām personām par tirgus cenu, bet patlaban ir tāda situācija, ka noziedzīga īpašuma piesavināšanās tiek dēvēta par [darbības jomu] nodalīšanu riska pārvaldīšanas nolūkā,» viņš norādījis izdevumam atsūtītajā komentārā.
Marcinkevičs minējis, ka laikā, kad 10 veikali Lietuvā pārdoti Skandināvijas nekustamā īpašuma kompānijai «Verdispar», tika rīkots atklāts konkurss, tikmēr par nekustamo īpašumu pārdošanu Igaunijā citi akcionāri netika informēti.
«Šajā situācijā jūtos apzagts,» viņš piebildis.
«Turpinām pētīt Numaviča, viņa līdzzinātāju un ielikteņu darbību un ar iegūto informāciju dalāmies ar tiesībsargāšanas iestādēm un nodokļu administratoriem visās Baltijas valstīs,» piebildis viņa brālis Mindaugs Marcinkevičs.
Marcinkeviči lēš, ka pārdotā nekustamā īpašuma vērtība bija nevis 33 miljoni, bet 60 miljoni eiro, pieņemot, ka īres maksa par vienu kvadrātmetru ir astoņi līdz desmit eiro un ienesīgums - 8,5%.
Nekustamā īpašuma aģentūras «Ober-Haus» informācija par vidējām tirgus cenām šos pieņēmumus apstiprina - saskaņā ar kompānijas datiem Tallinā veikalu īres cena centrā var sasniegt 10-12 eiro un nomalēs 7-9 eiro par kvadrātmetru. Citās lielākajās Igaunijas pilsētās cenas svārstās 7-10 eiro robežās, bet mazpilsētās - 5-8 eiro robežās.
Taču «Ober Haus» vērtēšanas un tirgus analīzes nodaļas vadītājs Sauļus Vagonis norādījis, ka šāda aprēķinu kārtība uzskatāma par vienkāršotu. Pēc viņa teiktā, jāņem vērā, ka ēkai nereti ir tikai viens īrnieks un pastāv risks, ka viņš izbeigs līgumu, turklāt īpašniekam, domājams, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis un jāveic kapitālais remonts. Tātad reālā īpašuma vērtība varētu būt mazāka, nekā liek domāt vienkārša īres ieņēmumu un ienesīguma summēšana.
Jau ziņots, ka izmeklēšanu par «VP grupe» un tās akcionāru iespējamām nelikumīgām darbībām izmeklē arī Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Izmeklēšana par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un nelikumīgās darbībās iegūtu aktīvu legalizāciju sākta 2015.gada vasaras beigās, bet jau pagājušajā pavasarī starp Marcinkeviču un Numaviču aizsākās konflikts, kas pa šo laiku izvērsies vairāk nekā desmit tiesas procesos.
Domstarpības sākās, kad Marcinkevičs iebilda pret tirdzniecības centru «Akropolis» pārcelšanu no viena grupas uzņēmuma uz citu. Šis darījums, kas apstrīdēts gan Lietuvā, gan Maltā, no kurienes līdz šim tika pārvaldīti tirdzniecības centri, galu galā tika pabeigts pagājušajā nedēļā.
Marcinkevičs, kas kritizē «Vilniaus prekyba» par nedalīšanos peļņā ar akcionāriem, pērn publiski izteica aizdomas, ka grupa izvairījusies no nodokļu nomaksas.
«Vilniaus prekyba» savukārt noraidījusi jebkāda veida aizdomas par nodokļu nemaksāšanu un paziņojusi, ka Marcinkevičs vēlas agresīvā veidā aiziet no grupas, saņemot izdevīgus nosacījumus.
Grupai caur meitasuzņēmumiem «Maxima grupe», «Euroapotheca» un «Ermitažas» pieder lielveikalu un aptieku tīkli Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā un Ukrainā.