Donalds Tramps drīz kļūs par Baltā nama saimnieku. Lai ko arī pasaule domātu par Donaldu Trampu, tomēr viņa kļūšana par ASV prezidentu diez vai nozīmē neizbēgamu jauno Auksto karu, kas potenciāli varētu izvērsties Trešajā pasaules karā, raksta Lielbritānijas medijs «The Independent».
Ir maz ticams, ka Tramps varētu iesaistīties neprognozējamos konfliktos Krieviju. Gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanās būtu uzvarējusi Hilarija Klintone, Trešā pasaules kara iespējamības scenārijs pat būtu nedaudz ticamāks nekā šobrīd. Klintone būtu turpinājusi pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas politiku, kas cita starpā paredz arī divējādu nostāju pret Krieviju – no vienas puses nosakot Krievijai sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē, bet no otras puses cenšoties vienoties ar krieviem par sadarbību Sīrijas konflikta atrisināšanā. Abi šie virzieni gan nav izrādījušies pārāk veiksmīgi.
Ir svarīgi, lai Amerikas attiecības ar citām pasaules kodolvalstīm būtu izturamas. Amerika negrib «kauties» ar Krieviju. Iespējams, «prezidente Klintone» būtu pastiprinājusi pret Krieviju vērsto retoriku, izteikusi ultimātus un izvirzījusi prasības, kas varētu beigties vai nu ar kaut kādu reālu konfrontāciju, vai nu ar pazemojošu diplomātisku sakāvi.
Tātad Tramps «miera nesējs»? Kāpēc gan nē? Diplomātija ir nacionālo interešu aizstāvēšana. Diplomātija ir darījumi. Pat Donalda Trampa lielākie ienaidnieki un kritiķi, kuru nav mazums, tomēr piekritīs, ka Tramps ir «darījumu cilvēks». Viņam patīk slēgt darījumus un viņš nav pārāk izvēlīgs attiecībā uz darījumu partneriem.
Te uz skatuves parādās Vladimirs Putins. Personīgās «politiskās ķīmijas» nozīme starptautiskajās attiecībās bieži vien tiek pārvērtēta, tomēr zināma loma tai neapšaubāmi ir.
Pārfrāzējot Mārgaretas Tečeres izteikumu par Mihailu Gorbačovu – Vladimirs Putins ir cilvēks ar kuru Donalds Tramps var slēgt darījumus. Klintone, būdama ASV valsts sekretāre, nespēja līdz galam saprasties ar Putinu, gan personīgi, gan politiski. Ar Trampu varētu būt savādāk.
«The Independent» uzskata, ka Tramps būs nelokāmi stingrs pret ASV «atīztajiem» ienaidniekiem, piemēram, islāma teroristiem, tomēr viņš varētu arī nesākt karus tikai izvēles, nevis nepieciešamības dēļ.
Tramps vairākkārt ir izteicies, ka viņš vēlas rūpēties par kara veterāniem, bet viņš nevēlas radīt jaunus. Trampaprāt, Amerika ir kara nogurdināta.
Šī nav jauna situācija. Pirms 11.septembra teroraktiem un kara Irākā, Džordžs Bušs jaunākais par ASV prezidentu tika ievēlēts, pateicoties «Amerika vispirms» politikai, kas bija reakcija uz Bila Klintona «iesaistīšanos» Kosovā, Bosnijā, Somālijā un Tuvajos Austrumos.
Buša jaunākā «kampaņa» Irākā arī bija viens no iemesliem, kāpēc viņu prezidenta amatā nomainīja Baraks Obama.
Gandrīz vienmēr ir pastāvējusi «cīņa» starp Amerikas uzskatiem par tās nacionālajām interesēm un to aizstāvēšanu globālā līmenī – vai tā būtu pasaules sargāšana no komunisma draudiem vai līdzdalība citu valstu bruņotu konfliktu risināšanā – un daudz senāko izolacionisma tradīciju.
Pirms apmēram simts gadiem ASV prezidents Vudrovs Vilsons vēlējās, lai Amerika garantē un nodrošina Eiropas robežas pēc Pirmā pasaules kara. Šīs plāns toreiz cieta neveiksmi, tomēr pēc Otrā pasaules kara šis plāns tomēr tika īstenots.
Uz pasaules gandrīz nav tādas vietas, kur amerikāņi nebūtu miruši vai devušies cīņā, lai aizstāvētu citus. Vai līdz ar Trampa ievēlēšanu situācija mainīsies un Amerika tagad pagriezīsies izolacionisma virzienā?
Pirms vairākām desmitgadēm ASV prezidents Džons Kenedijs izteicās , ka ASV maksās jebkuru cenu un uzņemsies jebkuru slogu, lai aizstāvētu brīvību jebkur pasaulē. Donalds Tramps par šiem vārdiem varētu teikt: «Vairs nav tiesa». Amerikai nav naudas un izskatās, ka, līdz ar Trampa ievēlēšanu, tai varētu arī nebūt vēlmes pildīt «pasaules policista» pienākumus.
Kad Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā izteicās, ka ASV sabiedrotie Eiropā varētu darīt vairāk globālās drošības garantēšanai, šis Trampa paziņojums Eiropā izraisīja sašutuma vētru. Eiropā neviens nevārēja iedomāties, ka kāds varētu apšaubīt transatlantiskās alianses vienotību.
Pat ja Trampam izdosies veiksmīgi darījumi ar Putinu, viņam vispirms nāksies iegūt arī Eiropas līderu uzticību. Lielai daļai Eiropas šis cilvēks patiešām nepatīk.
