Kaujas Ukrainas pilsētā Avdijivkā un tās apkaimē iezīmē smagāko situācijas eskalāciju Austrumukrainā pēdējo divu gadu laikā, tādējādi aizsākot jaunu, asiņainu «nodaļu» konfliktā, kas turpinās kopš 2014.gada aprīļa, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
Situācija Avdijivkā saasinājās janvāra beigās, kad prokrieviskie Austrumukrainas kaujinieki sāka uzbrukumu Avdijivkas rūpnieciskajai zonai. Pilsētā traucēta elektrības, apkures un pārtikas apgāde, tādējādi veicinot bažas par humanitārās katastrofas iespējamību.
Pagājušās nedēļas beigās kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām saasinājušās, un piektdien saņemtas ziņas par vairāku civilo reģionu apšaudīšanu, ziņo LETA.
Sadursmēs aizvadītās nedēļas laikā Donbasā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 30 cilvēki. Savukārt kopš 2014.gada aprīļa karadarbībā Ukrainā gājuši bojā gandrīz 10 000 cilvēku.
BBC pauž viedokli, ka pēdējā vardarbības saasināšanās Austrumukrainā, kas sākās vien nedēļu pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, ir kas vairāk par vienkāršu sakritību.
Kā vēstīja LETA, vardarbības uzplaiksnījums trīs gadus ilgajā konfliktā Austrumukrainā sakrīt arī ar Ukrainas mēnesi ilgās prezidentūras sākumu ANO Drošības padomē.
Tramps vairākkārt paudis savu vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju.
Veids, kādā Trampa administrācija komentējusi konflikta saasināšanos Austrumukrainā, iezīmē izmaiņas ar iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas laikā ierasto praksi. Lai arī ASV Valsts departaments joprojām pauž atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, no Baltā nama izteikumu «arsenāla» gandrīz pilnībā pazudusi norādīšana uz Krievijas aktīvu līdzdalību Austrumukrainas konfliktā.
Ar ko skaidrojama konflikta saasināšanās?
Pastāv vairākas teorijas, kas izskaidro, kāpēc kaujas Avdijivkā notiek tieši tagad, raksta BBC.
Austrumukrainas teroristi, iespējams, tiek iedrošināti pastiprināt savas aktivitātes. Iespējams, ka Krievija apzināti cenšas vēl vairāk destabilizēt situāciju Ukrainā, cerot, ka agrāk vai vēlāk šie centieni noslēgsies ar Krievijai draudzīgas varas atgriešanos Ukrainā.
Krievija gan joprojām noliedz savu līdzdalību Austrumukrainas konfliktā, lai gan tās ietekme uz Austrumukrainas «tautas republikām» ir acīmredzama.
Tajā pašā laikā pastāv iespēja, ka arī Ukrainas armija jūtas pietiekami pārliecināta par sevi, lai sāktu ofensīvu teroristu pozīcijām.
Kopš Ukrainas konflikta sākuma Ukrainas armija ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas – kara sākumā tā vairāk atgādināja vien tukšu ietvaru, bet kopš tā laika Ukrainas armijas kaujasspējas un arī nodrošinājums ir būtiski pieauguši.
Konflikts Donbasā pēdējā laikā bija pasaules aizmirsts, to aizēnojot citiem notikumiem pasaulē. Savukārt kaujas Avdijivkā ir atgriezušas Ukrainas karu gan laikrakstu pirmajās lappusēs, gan starptautisko attiecību galveno jautājumu sarakstu augšgalā.
Neskaidrā situācija
Ukraina saprot, ka «jaunā lietu kārtība» , kas veidojas pasaulē, varētu tai nebūt pārāk labvēlīga.
Drīz ASV vairs varētu nebūt vienīgā valsts, kura Ukrainas jautājumā cenšas mīkstināt savu nostāju pret Krieviju.
Vairākas Eiropas valstīs šogad gaidāmas vēlēšanas, tostarp Francijā un Vācijā. Divi Francijas prezidenta amata kandidāti jau pauduši savu vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju.
Lai arī Lielbritānija joprojām nelokāmi iestājas par Ukrainu, sagaidāms, ka tās ietekme Eiropā samazināsies, ņemot vērā Lielbritānijas iedzīvotāju pagājušā gada referendumā pieņemto lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.
2017.gada sākumā situācija pasaulē ir krietni neparedzamāka nekā pirms gada, un šī neskaidrība, protams, ietekmē arī Ukrainu.
