Grieķu pensionāre Dimitra (73) atklāj, ka nekad nebūtu iedomājusies, ka kādreiz būs jāpārtiek no pārtikas izdales pakām – rīsi, divi iepakojumi makaronu, paciņa turku zirņu, dateles un iepakojums piena. Tas viss mēnesim, raksta aģentūra «Reuters».
Foto: Grieķijas iedzīvotāji slīgst arvien lielākā nabadzībā (414)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc septiņu gadu palīdzības programmas ar ieguldītiem miljardiem eiro nabadzība valstī nekļūst mazāka; gluži pretēji – Grieķija grimst arvien lielākā nabadzībā kā neviena cita Eiropas Savienības (ES) valsts.
«Par ko tādu nekad nevarēju pat iedomāties,» saka Dimitra, neatklājot savu uzvārdu, lai citi neuzzinātu, ka viņa saņem pārtikas pakas. Grieķijā vēl aizvien pret to ir aizspriedumi. «Es esmu dzīvojusi taupīgi. Nekad neesmu bijusi brīvdienās.»
Nu vairāk nekā puse no viņas 332 eiro lielās pensijas aiziet, lai samaksātu par nelielā Atēnu dzīvoklīša īri. Pārējā nauda – rēķinu apmaksai.
Globālā finanšu krīze un tās sekas piespieda četras eirozonas valstis vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem. Īrija, Portugāle un Kipra ir atkopušās, un šo valstu ekonomika atkal aug, bet Grieķijai, kura pirmo finanšu palīdzību saņēma 2010.gadā, pēc tās nācies lūgt vēl trīs reizes.
ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) piešķirtie līdzekļi paglāba Grieķiju no bankrota, taču taupības un reformu politikas, kuras aizdevēji uzstādīja kā noteikumus, veicinājuši ekonomiskās recesijas pārtapšanu depresijā.
Liela daļa milzīgo aizdevumu naudas summu aizgājušas iepriekšējo aizņēmumu atmaksai, taču tas nemazina ES nabadzības statistikas datu biedējošo tendenci.
Tiesa, Grieķija nav nabadzīgākā ES valsts; Bulgārijā un Rumānijā nabadzības rādītāji ir augstāki. Taču Grieķija daudz neatpaliek, ieņemot trešo vietu ar 22,2% populācijas, kas cieš no «smagām materiālām problēmām» (dati par 2015.gadu).
Lai arī postkomunisma Balkānu valstīs šis rādītājs ir krasi samazinājies, Grieķijā kopš 2008.gada tas ir gandrīz dubultojies.
Arī Atēnu pārtikas izdales punkta statistikas dati liecina par līdzīgu tendenci. Aptuveni 11 000 ģimeņu (vai 26 000 cilvēku) ir reģistrējušies kā palīdzības saņēmēji. Salīdzinājumam – 2012.gadā tās bija 2500 ģimenes, bet 2014.gadā – 6000.
«Es nedomāju, ka ir kaut viens cilvēks, kurš nebaidītos par nākotni,» saka Dimitra.