Viņa ir maršējusi kilometriem tālu, nesot ekipējumu, kas ir gandrīz tikpat smags, cik viņa pati. Izdzīvošanas apmācību laikā nogalinājusi dzīvniekus, lai iegūtu ēdienu, un lēkusi ar izpletni no lidmašīnas, lai nokļūtu ienaidnieka aizmugurē.
Sievietes Norvēģijas armijā: Sevis pārbaudīšana un «elles nedēļa» (96)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es vēlos darīt kaut ko lielāku - pašu grūtāko, ko armija man var piedāvāt,» saka Jannike. «Es vēlējos uzzināt, uz ko esmu spējīga,» viņa skaidroja savu motivāciju.
Pēc sešiem mēnešiem un par spīti pāris dažiem «patiešām grūtiem brīžiem» viņa ir apņēmusies pabeigt apmācības.
«Jegertroppen», kā šī vienība tiek saukta Norvēģijā, tika izveidota 2014. gadā. Armijas vadība ir skaidrojusi, ka karš Afganistānā ir pierādījis vajadzību pēc labi apmācītām sievietēm, kuras varētu vākt izlūkinformāciju un komunicēt ar sievietēm un bērniem dislokācijas vietās konservatīvās sabiedrībās.
Lai arī programma sākās kā eksperiments, tā tagad tiek uzskatīta par lielu sasniegumu. Pirmajā gadā programmai pieteicās 300 sievietes, un apmēram ducis rekrūšu ik gadu iziet grūto apmācības procesu.
Jannike atzīst, ka grūtākā līdz šim bijusi «elles nedēļa», kuras laikā pārbaudīta garīgā un fiziskā izturība un notikuši vairākas dienas ilgi pārgājieni ar pavisam neilgu atpūtu un minimālu pārtikas un ūdens daudzumu.
Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū Norvēģija kļuva par vienu no pirmajām NATO dalībvalstīm, kas atļāva sievietēm dienēt kaujas vienībās, lai arī nav bijis daudz sieviešu, kas to būtu darījušas. Sievietēm tika ļaut arī pieteikties īpašo uzdevumu spēkos, tomēr neviena tajos netika pieņemta.
ASV un Lielbritānijā, piemēram, tikai nesen sāka atcelt ierobežojumus sievietēm dienēt kaujas vienībās.
ASV īpašo spēku karavīri izrādīja diezgan lielu pretestību pret šādām pārmaiņām. 2014. gadā pētījumu institūta «RAND Corporation» aptaujā 85% aptaujāto īpašo spēku dalībnieku nevēlējās, lai sievietes būtu pārstāvētas viņu specialitātē, bet 71% iebilda pret sieviešu dienēšanu viņu vienībās.
Galvenās bažas tika paustas par augsto standartu krišanos, kā arī negatīvo ietekmi un komandas vienotību.
ASV karavīri arī norādīja uz pirmsmenstruālā sindroma (PMS) ietekmi, karavīru sievu iebildumiem un nošķirtajām dzīvojamajām platībām.
Norvēģijas īpašo uzdevumu spēku karavīrs Magnuss, kurš apmācījis «Jegerentroppen», norādīja, ka norvēģu karavīriem lielākoties ir kopīgas telpas, bet PMS «nepavisam nav problēma».
Viņš gan atzina, ka pastāv arī pamatotas bažas, piemēram, sieviešu spēja kaujaslaukā aiznest drošībā ievainotu vīriešu dzimuma biedru.
«Es nedomāju, ka jums vajadzētu uz to skatīties tā, it kā meitenes visu darītu tāpat kā puiši,» piebilda Magnuss.
«Viņas neuzvarēs tuvcīņā, bet lielāko daļu laika mēs izmantojam šaujamieročus, un bieži viņas šauj labāk nekā puiši,» atzina karavīrs.
Apmācību kursa pabeigšanai jānokārto arī šādas prasības - 15 kilometru pārgājiens ar ekipējumu (22 kilogramus smaga mugursoma, ierocis, zābaki) cauri mežam divās stundās un 15 minūtēs, sešas pievilkšanās, 50 vēdera preses vingrinājuma atkārtojumi divās minūtēs, 40 atspiešanās, trīs kilometru skrējiens 13 minūtēs.
Vairums «Jegertroppen» dalībnieču ir elites līmeņa sportistes, tomēr viņas izceļas ne tikai ar fizisko spēku.
22 gadus vecā Vanderla, kura apmācības izgāja pērn, uzsver, ka «sievietes domā ārpus rāmjiem», toties «vīrieši vienkārši dara to, kas viņiem ir jādara. Mēs varbūt esam vairāk spējīgas ieraudzīt citu risinājumu, labāku risinājumu».
Lai arī dzimumu vienlīdzība ir dziļi iesakņojusies Norvēģijas sabiedrībā, tikai 11% no armijas personāla ir sievietes. Lielbritānijā tie ir 10,2%, bet ASV – 15%
Norvēģijas īpašie spēki šobrīd ir dislocēti Jordānijā, kur apmāca Sīrijas nemierniekus cīņām pret džihādistu grupējumu «Islāma valsts». Neviena sieviete, kas izgājusi «Jegertroppen» programmu, gan vēl nav dislocēta īpašajās operācijās.