Ar salūtu un zaļumballi aizvadīti jau 16. Nēģu svētki Carnikavā «Svinam kopā», kas tiek rīkoti, lai svinētu nēģu zvejas sezonas sākšanos, portālu «Apollo» informē Carnikavas novada dome.
Carnikavā ar vērienu atzīmēti jau 16. Nēģu svētki (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nēģu svētkos ieradās pats nēģu karalis, notika nēģu ātrēšanas sacensības un nēģu zupas vārīšana parkā 400 litru katlā.
Šogad Nēģu svētkus Carnikavā varēja baudīt divās «sajūtu ostās» – «Svētku ostā» Carnikavas parkā un «Miera ostā» Gaujas krastā pie Atpūtas ielas. «Svētku ostā» kulinārijas meistarklasi «Karaliskais nēģis» vadīja šefpavārs Lauris Aleksejevs. Tai sekoja nēģu un nēģu suši ātrēšanas sacensības. Savukārt «Miera ostā» apmeklētājus līdz jūrai vizināja vikingu un zvejnieku laivas, varēja vērot laivu parādi un sagaidīt nēģu karali. Kulminācija bija svētku gājiens «Carnikavas novadam 25» uz «Svētku ostu» ar nēģu zupas baudīšanu.
Svētku ietvaros dienas garumā apmeklētāji varēja baudīt dažādas atrakcijas, amatnieku un mājražotāju tirdziņu, kultūras un izklaides pasākumus, koncertus, zaļumballi un uguņošanu.
Par godu svētkiem, Carnikavas novada dome piedāvā iepazīties ar 9 faktiem par nēģiem:
1. Lai gan ikdienā vairums cilvēku nēģi dēvē par zivi, zinātnieki uzskata, ka nēģis nav ieskaitāms zivju klasē, jo nēģi ir par zivīm primitīvāki, senāki dzīvnieki. Tāpēc tie kopā ar miksīnām apvienoti īpašā – apaļmutnieku (Cyclostomata) klasē.
2. Nēģis ir tievs, garš čūskveida apaļmutnieks ar kailu ķermeni, mute ir kā piesūceknis, vēdera un krūšu spuru nēģim nav, garums var sasniegt 52 cm un svars 250 g, krāsa — mugura un sānu augšdaļai tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna, sānu apakšdaļai un vēderam pelēcīga, zeltaina vai balta.
3. Nēģi dzīvo līdz 7 gadiem, nārsto upēs, savukārt dzīvo jūrā 1 līdz 3 gadus no savas dzīves. Novērota līdz 250 km tāla migrācija un pārvietošanās ātrums 13 km diennaktī. Kāpuri, kurus mēdz saukt par «ņurņikiem», pavada upēs 3 līdz 6 gadus, sasniedzot 8 līdz 15 cm garumu, tad pārvēršas par pieaugušiem nēģiem un migrē uz jūru, kāpuri dzīvo, ierakušies gruntī.
4. Nēģi nārsto no maija līdz jūnijam 0,2 līdz 1,5 m dziļumā. Tēviņš izveido bedrīti - ligzdu, kuru mātīte padziļina un nērš ikrus. Ar vienu mātīti nārsto 1 līdz 6 tēviņi. Nārsto vienreiz mūžā. Pēc nārsta, aptuveni divu nedēļu laikā mātīte iet bojā. Resursu atražošanai ik gadu Gaujas upes augštecē tiek ielaisti nēģu mazuļi. Zivju populācijas mākslīga atjaunošana Latvijā ir ar vairāk nekā simt gadus senām tradīcijām. Carnikavā jau 1896.gadā bija ierīkots zivju ikru inkubators.
5. Kopš 2015.gada februāra Carnikavas nēģi ir iekļauti Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā.
6. Ar norādi «Carnikavas nēģi» marķē tikai Carnikavas novadā no 1. augusta līdz 1. februārim ar murdiem Gaujas lejtecē pie ietekas jūrā zvejotos svaigos un pārstrādātos nēģus, ja tie ražoti Carnikavas novadā atbilstoši specifikācijai.
7. Carnikavas muižai 17. gadsimtā nēģu zveja bijusi viens no galvenajiem peļņas avotiem. 19. gadsimta sākumā Carnikavas nēģi nav trūkuši ne Varšavā, ne Berlīnē. Šodien Carnikava ir vienīgā vieta Gaujas krastā, kur atļauts zvejot nēģus.
8. Augusta mēnesī Carnikavā rīkotie Nēģu svētki tradicionāli simbolizē nēģu zvejas sezonas atklāšanu un ir tradīcijām bagāts vasaras pasākums.
9. Nēģi var tikt pagatavoti dažādi (cepti, grilēti, zupā vai salātos pasniegti), tomēr zināmākā recepte Carnikavas novadā ir uz oglēm cepti nēģi.