Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņojusi, ka viņas lēmums pirms diviem gadiem atvērt Vācijas robežu simtiem tūkstošiem patvēruma meklētāju bijis «humanitārs izņēmums», nevis «pamats ilgtermiņa stratēģijai».
Merkele: Robežas atvēršana bēgļiem bija «humanitārs izņēmums» (167)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savā ikgadējā vasaras preses konferencē, kas šogad notiek nepilnas četras nedēļas pirms Bundestāga vēlēšanām, Merkele norādīja, ka pēc tam veikti pasākumi, kuru rezultātā šāda masveida imigrantu pieplūduma atkārtošanās vairs neesot iespējama.
24. septembrī notiekošajās vēlēšanās Merkele pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera amatā, un šobrīd viņas pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) kopā ar savu Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU) - savus galvenos sāncenšus - sociāldemokrātus (SPD) - apsteidz par 13 procentpunktiem.
Taču kampaņas noslēgumā imigrācija atkal kļuvusi par galveno jautājumu, un Merkele otrdienas preses konferenci izmantoja, lai demonstrētu savu stingro nostāju ar imigrāciju saistītajos drošības jautājumos.
Viņa aicināja Eiropas Komisiju (EK) pagarināt robežkontroli, kas uz laiku atjaunota uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām, piebilstot, ka viņa šo jautājumu vēl pārrunāšot ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru.
Merkele arī norādīja, ka, pirmdien tiekoties ar Francijas un Itālijas līderiem, kā arī ar vairāku Āfrikas valstu vadītājiem, ir panākta vienošanās par kopīgu cīņu pret nelegālo imigrantu plūsmu pār Vidusjūru, kas līdzinās pagājušajā gadā noslēgtajam līgumam ar Turciju.
Tomēr sīkākas ziņas par šo vienošanos kanclere neatklāja.
Tajā pašā laikā kanclere norādīja, ka Eiropa joprojām neesot izpildījusi «savu mājasdarbu». «Mums joprojām nav taisnīgas [patvēruma meklētāju] pārdales sistēmas. Mums šajā sakarā vēl daudz darāmā. Mums jācīnās pret cilvēku bēgšanas cēloņiem. Mums nepieciešami līgumu ar vairākām Āfrikas valstīm,» uzsvēra Merkele.
Viņa brīdināja, ka Vācijai neizdosies norobežoties un ka tai nāksies risināt citu valstu ekonomiskās problēmas, jo migrācijas jautājums ir «globāla problēma».
Vienlaikus kanclere preses konferencē pievērsās arī Berlīnes un Ankaras attiecībām, kas pēdējo mēnešu laikā strauji pasliktinājušās.
Viņa atzina, ka abu valstu attiecības šobrīd atrodas «ļoti sarežģītā fāzē».
«Mēs vēlētos labākas attiecības, taču tam ir zināms sakars ar likuma varas principu ievērošanu,» piebilda Merkele, uzsverot, ka Vācijas pilsoņu aizturēšana Turcijā esot «nepamatota» un ka Berlīne pieprasa viņu tūlītēju atbrīvošanu.
Viņa arī norādīja, ka Vācija «nevar klusēt» jautājumā par likuma varu kaimiņos esošajā Polijā, kas esot kļuvusi par «nopietnu problēmu».
Kā ziņots, Polija pirmdien noraidīja EK rekomendācijas par tās uzsākto tiesu sistēmas reformu.
«Lai kā es vēlētos labas attiecības ar Poliju, mūsu kaimiņiem, (..) mēs nevaram klusēt un neko nesacīt miera saglabāšanas vārdā,» uzsvēra Vācijas konservatīvo līdere, piebilstot, ka likuma vara ir «pamats savstarpējām attiecībām ES».