Lai gan šomēnes plānotās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības «Zapad» raisa nopietnas bažas gan tuvākajām kaimiņvalstīm, gan NATO, paši baltkrievi spējuši saskatīt nesen publiskotajā mācību scenārijā arī smieklīgo pusi.
«Zapad» scenārijā izdomātā Veišnorijas valsts izpelnās izsmieklu internetā (192)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
So, Who are enemies?
— Franak Viačorka (@franakviacorka) August 29, 2017
Luben—N.E. Poland,S.W. Lithuania;
Vesbaria—Lithuania,Latvia
Veishnoria — Separate N.W. Belarus#zapadwatch #zapad2017 pic.twitter.com/h6tWdaI0ku
Kā ziņots, mācību scenārijs paredz Baltkrievijas teritorijā slīpēt aizsardzību pret ārējiem centieniem «destabilizēt situāciju valstī un pasliktināt abu sabiedroto valstu attiecības», un šie draudi tiek saistīti ar triju izdomātu valstu - Veišnorijas, Lubenijas un Vesbarijas - koalīciju.
Lai gan mācības vēl nav sākušās, pirmā no trim pieminētajām valstīm - Veišnorija, kas scenārijā acīmredzot iecerēta kā dumpīga, ar «rietumniekiem» saistīta Baltkrievijas daļa, - šonedēļ izpelnījusies veselu zobgalību vilni internetā un sociālajos tīklos. Asprāši tai izveidojuši pat savu «Vikipēdijas» lapu, kurā apskatāms arī Veišnorijas karogs un ģerbonis, un tūkstošiem baltkrievu jau izteikuši vēlēšanos kļūt par tās pilsoņiem.
«Veišnorijas galvaspilsēta ir Grodņa, platība - 46 000 kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits - gandrīz pusotrs miljons. Viņi runā baltkrievu, krievu, poļu, lietuviešu un ebreju valodā,» vēsta «Vikipēdijas» ieraksta autori.
Platības ziņā Veišnorija ir nedaudz lielāka par Igauniju, un tās ziemeļu robeža sakrīt ar Lietuvas valsts robežu, bet pārējās robežās zinātāji atpazīst Polijas un Padomju Savienības robežu laikā no 1920. līdz 1939.gadam, turklāt tās diezgan izteikti iezīmē teritoriju, kur 1994.gadā vēlētāji neatbalstīja tagadējo Baltkrievijas autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko. Šai reģionā dzīvo daudz poļu un Baltkrievijas katoļticīgo, norāda «Delfi.lt».
Fiktīvā tvitera kontā jau publicēts «oficiāls paziņojums», kurā teikts, ka Veišnorija ir «valsts bez Lukašenko un bez Krievijas karaspēka, kura draudzējas ar saviem rietumu kaimiņiem».
«Baltkrieviem Veišnorija ir sapnis par normālu valsti,» ierakstā «Facebook» secinājis pazīstamais politologs Pāvels Usovs.
Sociālajos tīklos atrodamajās fotogrāfijās jau var apskatīt glītu Veišnorijas pasi, ko rotā baltu zīmes, gan Veišnorijas naudaszīmi - «50 veišnorijus», gan krekliņus ar uzrakstu «Es mīlu Veišnoriju». Jaunās valsts heraldikā atpazīstams ne viens vien simbols, kas saistās ar Lietuvas Dižkunigaitijas vēsturi, un tas nepārsteidz, jo baltkrievu opozīcija šos simbolus mēdz izmantot, atsaucoties uz abu tautu vēsturiskajām saitēm.
Baltkrievi Veišnorijas nosaukumā arī saskatījuši līdzību ar lietuviešu uzvārdu «Vaišnoras». Jāpiebilst, ka lietuviešu valodā vārds «vaišnora» apzīmē viesmīlīgu un devīgu cilvēku, lai gan nav skaidrs, vai «Zapad» scenārija autori to zinājuši, un diezin vai viņi prognozējuši, ka viņu izdomājums gūs tik plašas atskaņas.
Ne mazums zobgalību atrodams arī «Veišnorijas Ārlietu ministrijas» profilā, kurā paustas «bažas par Baltkrievijas spēku koncentrēšanos pie Veišnorijas robežas», bet tiem baltkrievu un krievu karavīriem, kuri būtu ar mieru padoties, apsolīti «gaļas konservi, medus, maize un speķis».
Tikmēr tvitera kontā, kas parodē Krievijas Ārlietu ministriju un var lepoties ar 258 000 sekotāju, parādījies ieraksts par Veišnorijas diplomātisko atzīšanu.
Tiesa gan, katrā jokā ir sava daļa nopietnības, un arī šai reizē uz Veišnorijas fenomenu var paraudzīties arī no cita skatu punkta.
Kā raksta «Delfi.lt», izskanējušas arī aizdomas, ka šo iniciatīvu aizsākuši ne tikai atsevišķi asprāši, bet arī Krievijas un Baltkrievijas specdienesti.
Lukašenko režīma kritika un neslēptās simpātijas pret izdomāto separātisko Veišnoriju Minskai var dot ieganstu represijām pret jau tā apspiesto opozīciju, kura daļēji patvērusies ārvalstīs. Režīms jau ne vienreiz vien ieminējies par apdraudējumiem, ko valstij radot «ietekmes aģenti no ārvalstīm», un paudis bažas par separātiska vai citādi pretvalstiska noskaņojuma izraisīšanas draudiem pašā Baltkrievijā.
Kā uzskata baltkrievu vēsturnieks Aleksandrs Paškevičs, Veišnorijas ideja Baltkrievijā var iesakņoties arī pēc mācību beigām.
Savukārt rakstnieks Vincents Mudrovs atzīmē, ka izdomātā valsts sacēlusi tādas atskaņas, kas jau pašas par sevi veicina separātisku noskaņojumu.
«Veišnorijas stāsts pārpludinājis informācijas telpu. Tas nav nekas cits kā pārdomāta separātiska noskaņojuma izplatīšana valstī. «Veišnoriešu» rindās noteikti atradīsies tādi, kas pārtvers ideju par teritorijas sadalīšanu un rietumnieciski orientētas valsts izveidi,» viņš secinājis.
«Veišnorija ir anekdote. Bet kaut kas nelādzīgs samanāms tajā apstāklī, ka ģenerāļi tik viegli pasludinājuši daļu savas valsts par citu valsti. Kas aiz tā stāv? Lukašenko nemīlestība pret grodņiešiem? Doma, ko nesen izteica [rakstniece un žurnāliste] Svetlana Aleksijeviča, ka pie mums ir tādi katoļi, ka, ja viņiem iedotu ieročus, viņi būtu gatavi karot ar pareizticīgajiem? Nezinu, bet jebkurā gadījumā man tas nepatīk,» spriedis pazīstamais Grodņas žurnālists Andžejs Počobuts.
Kā atzinis politologs Pāvels Usovs, pat ja mācību scenārijs devis iemeslu jokiem, baltkrievu militārpersonas, šķiet, pašas to nesaprotot, izraisījušas reakciju, kas ļāvusi izveidoties virtuālajai Veišnorijas valstij.
«Cilvēkiem ir vajadzīgas spēles, bet Veišnorijas spēle var izrādīties ievelkoša un politiska. Jo īpaši tāpēc, ka Veišnorija ir sapnis par normālu valsti, politiska sublimācija. Tātad visas tās labās lietas, kuru šobrīd Baltkrievijā nav,» viņš norādījis.
Kā ziņots, Baltkrievijas un Krievijas aizsardzības ministru vietnieki šonedēļ nodeva atklātībai informāciju, kas liecina, ka mācībās «Zapad», kas norisināsies no 14.septembra līdz 20.septembrim, tiks apspēlēti triju izdomātu valstu - Veišnorijas, Lubenijas un Vesbarijas - koalīcijas radīti «destabilizācijas draudi».
Mācību karte ļauj spriest, ka Vesbarija gandrīz pilnībā sakrīt ar Lietuvas teritoriju un ietver lielu daļu Latvijas, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali, tikmēr Lubenijas loma atvēlēta Polijas ziemeļdaļai, bet iekļauj arī nelielu daļu Lietuvas, ieskaitot tā dēvēto Suvalku koridoru - Lietuvas un Polijas robežas posmu, kas ir šaurākā vieta starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu ziemeļrietumos un Baltkrieviju austrumos un kura ieņemšana kara gadījumā bloķētu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm.
«Balstoties uz notikumiem Tuvajos Austrumos un Eiropā, iecere pamatota ar vienu no iespējamajiem krīzes izcelšanās un konflikta saasināšanās variantiem, kas saistīti ar nelikumīgu bruņoto grupējumu, starptautisko separātistu un teroristu un organizāciju aktivitāšu pieaugumu, kas saņem atbalstu no ārienes,» skaidrojis Baltkrievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Oļegs Belokoņevs. «Turklāt konfliktējošās puses izvietojušās reālajās Baltkrievijas robežās. No vienas puses darbojas «ziemeļnieki», kas ietver [Krievijas un Baltkrievijas] Savienoto valsti, no otras «rietumnieki» jeb «ieinteresēto» koalīcija (Veišnorija, Vesbarija un Lubenija).»
«Galvenais konflikta iemesls ir centieni destabilizēt situāciju republikas teritorijā un panākt attiecību pasliktināšanos starp Savienotās valsts subjektiem. Pēdējā laikā tā izraisījušies visi militārie konflikti,» viņš klāstījis. «Savukārt Baltkrievija cenšas nepieļaut militāru konfliktu un situācijas destabilizāciju reģionā, bet Krievija saskaņā ar esošo normatīvi tiesisko bāzi sniedz tai politisku, finansiālu, militāri tehnisku un militāru atbalstu.»