Šodien tiek svinēta Latvijas Republikas 99 gadu jubileja. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Vakarā vairāki tūkstoši cilvēku devās jau par tradīciju kļuvušajā nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) rīkotajā valsts svētku lāpu gājienā pa Rīgas ielām.
Svinam koši, spoži un sirsnīgi! Daudz laimes Tev, Latvija! (401)
Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienai veltītos 18.novembra pasākumus, piemēram, armijas parādi, salūtu un citus, parasti apmeklē 39% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Un vēl visā Latvijā ir neskaitāmi daudz pasākumu, kur iedzīvotāji steidz sumināt mūsu valsti, piedaloties izstādēs, koncertos, noliekot ziedus un pavadot šo dienu vienkārši ģimenes lokā, kas pēdējos gados paliek arvien populārāk - satikt savējos, papusdienot un vienkārši pabūt kopā.
Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka «Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata».
Šo notikumu lielā mērā sekmēja Pirmā pasaules kara notikumi Krievijā, Vācijā, Anglijā un citās valstīs.
1918.gadā pēc Brestļitovskas līguma parakstīšanas starp padomju Krieviju un Vāciju visu Latvijas teritoriju okupēja vācu karaspēks. 1917.gada septembrī latviešu politisko partiju vadītāji nodibināja kopēju organizāciju - Demokrātisko bloku. Otra politiskā organizācija bija Latvijas Pagaidu nacionālā padome, kurā ietilpa lielākā politiskā partija - Latvijas Zemnieku savienība (LZS). Neatkarīgās Latvijas valsts proklamēšanas tiešais impulss bija Vācijas impērijas sabrukums.
1918.gada 9.novembrī Vācijā izcēlās revolūcija, un ķeizars aizbēga uz Holandi. 11.novembrī Vācija parakstīja pamiera noteikumus.
Šajā pašā dienā Anglijas ārlietu ministrs lords Artūrs Balfūrs vēstulē Latviešu Pagaidu nacionālās padomes Ārlietu nodaļas vadītājam Zigfrīdam Annai Meierovicam rakstīja: «Viņa Majestātes valdība ir raudzījusies ar visdziļāko līdzjūtību uz latviešu tautas centieniem un viņas gribu atsvabināties no vācu jūga. Tā ar prieku atkal apliecina savu gatavību dot pagaidu atzīšanu Latviešu nacionālajai padomei kā «de facto» neatkarīgai iestādei līdz laikam, kamēr Miera konference liks pamatus brīvības un laimes jaunam laikmetam priekš Jūsu tautas.»
Tad Latvijā sākās aktīva politiskā rosība. Rīgā, Suvorova ielā 3, divi LZS pārstāvji - Kārlis Ulmanis un Miķelis Valters - un divi sociāldemokrātu pārstāvji - Fricis Menders un Pauls Kalniņš - vienojās par brīvas, demokrātiskas un liberālas valsts proklamēšanu.
1918.gada 17.novembra vakarā tika nodibināts Latvijas priekšparlaments, Tautas padome, kurā apvienojās gan Demokrātiskā bloka, gan Latvijas Pagaidu nacionālajā padomē ietilpstošās partijas.
1918.gada 18.novembrī Tautas padome Nacionālā teātra telpās proklamēja Latvijas Republikas neatkarību.
Neraugoties uz baltvācu muižniecības atklāti negatīvo attieksmi, divas mazākas baltvācu partijas ieguva pārstāvniecību Latvijas Tautas padomē, un pirmajā valdībā bija viens ministrs vācietis.
Tautas padomē bija pārstāvētas visas politiskās partijas, izņemot lieliniekus un galēji labējos. Pirmā pagaidu valdība bija pilsoniska. Taktisku apsvērumu dēļ sociāldemokrāti izšķīrās palikt ārpus valdības.
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
Toreiz jaunās valdības situācija bija ļoti sarežģīta: tās rīcībā nebija nekāda varas aparāta. Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
Jaunajai valdībai nebija gandrīz nekādu iespēju un līdzekļu novērst sarkano strēlnieku uzbrukumu, kurā Rīga tika ieņemta 1919.gada janvārī. Cīņa ar Pētera Stučkas padomju valdību un Bermonta vadītajiem vācu un krievu dumpiniekiem 1919.gadā saliedēja ap jauno valdību plašas tautas masas, un tā turpināja pastāvēt 22 gadus, lai atkal atdzimtu pēc 50 gadu ilgas okupācijas.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanai šodien jāizkar valsts karogs.
Šodien galvaspilsētā notiks dažādi svinīgi pasākumi par godu Latvijas 99.dzimšanas dienai. Svinības vakarā plkst.21 noslēgsies ar uguņošanu Krastmalā.
Priecīgus svētkus visiem Latvijas patriotiem! Mēs bijām un būsim! Ar Latviju kurā varam brīvi dzīvot,domāt un lemt par sevi un sev tuviem.— Artis Pabriks (@Pabriks) November 18, 2017
pic.twitter.com/NYQTlDq9xE— Raimonds Vējonis (@Vejonis) November 18, 2017
Sirsnīgi sveicieni Latvijas 99.dzimšanas dienā! pic.twitter.com/06sfHBjabe— Saeimas ziņas (@Jekaba11) November 18, 2017
Sirsnīgi sveicam valsts svētkos! pic.twitter.com/w48vrsufHS— VUGD (@ugunsdzeseji) November 18, 2017
KM mājas lapā jauna sadaļa, kur pieejami Latvijas valsts himnas oficiālie skaņu ieraksti un notis https://t.co/GC1IDmBKyQ pic.twitter.com/KyjFPO5aF2— Kultūras ministrija (@KM_kultura) November 6, 2017
Varbūt izklausos nodeldēti vai populistiski, bet man ļoti gribētos to šovakar salūtā šaujamo naudiņu iedot sirmai tantiņai, vientuļai mammītei, dzīves sistam bērniņam.. Un iztiktu mēs bez tām 20 min blīkšku!— Indra Ramāne (@rozinite) November 18, 2017
Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā Valsts prezidents @Vejonis ar citām augstākajām amatpersonām un iedzīvotājiem noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa pic.twitter.com/VxmCT3xPPw— Valsts prezidents (@Rigas_pils) November 18, 2017
Lai pieaug cilvēku skaits, kam Latvijas valsts dzimšanas diena tiešām ir svētki! Pārējais notiks!
Ikvienam mieru un prieku šai svētku dienā!#Latvijai99— Ingmārs (@IngmarsCaklais) November 18, 2017
Es kā Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs varu pačukstēt, ka parāde būs iespaidīga. Ir vērts redzēt! pic.twitter.com/o5JIkedkEb— Ainars Latkovskis (@a_latkovskis) November 18, 2017
18. novembra lāpu gājiena programma.
Sākam 17:00. Ja gribēsi saņemt kādu no ~10`000 mūsu sagādātajām lāpām, nāc laicīgi. pic.twitter.com/WfCoxUACBt— Nacionālā apvienība (@VL_TBLNNK) November 18, 2017
Parciņš pietaisīts beigtām lāpām. Cerams, aši novāks. pic.twitter.com/LfeDX3T9fY— Edgars Kupčs (@edgarskupcs) November 18, 2017
Pacilājoša neatkarīgās Latvijas valsts svētku diena. Lepojos ar savas valsts sargiem un patriotiem, sabiedrotajiem, leišiem un igauņiem, saviem draugiem un savu ģimeni, kas godīgi vairākās paaudzēs strādājusi un strādā tās labā. ??????#LV99 #Latvijai99 ?????? pic.twitter.com/FXa7ceUssU— Ieva Zībārte (@ievazibarte) November 18, 2017
Svētku dienas ļoti sirsnīgs brīdis. Viestura ordeņa pasniegšana nacionālajiem partizāniem. Hilda Miezīte: Lai Latvijas saule mūžam debesīs! pic.twitter.com/FOD7dguLJk— Arnis Krauze (@arniskrauze) November 18, 2017
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai pie Brīvības pieminekļa norisinās svētku koncerts. ?? pic.twitter.com/2PELvoTDuh— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) November 18, 2017
Valsts prezidents @Vejonis saka valsts svētku uzrunu pie Brīvības pieminekļa. ?? https://t.co/QYSVAEwycM pic.twitter.com/DoRaUcbtqm— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) November 18, 2017
Vienā rokā nesam pateicību par Latviju un Liepāju,
otrā lūgšanu.
Šodien svētkos un visās dienās -Dievs svētī Latviju! pic.twitter.com/YzO29pa5x6— Uldis Sesks (@UldisSesks) November 18, 2017
❤️?? pic.twitter.com/10dsqgjTYU— Inga Gorbunova (@Inga_Gorbunova) November 18, 2017
Daudz laimes, Latvija! Happy Birthday, Latvia! ??????Rīga pirms dažām minūtēm. Rīga a few moments ago pic.twitter.com/pgaQbWsfM1— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) November 18, 2017
Salūts par godu Latvijas proklamēšanai. Fonā skan Maskata/Čaka dziesma "Rīgai". Aha, Ušakovskas "valsts valstī" brends nedrīkst tikt aizēnots pat valsts svētkos...— Māris Luste (@MLuste) November 18, 2017
Man tas arī kaitina un sāp. Jau kopš rīta dievkalpojuma viss sērīguma apdvests, melns, grūšs, smags... Dzimšanas diena, kātad. Un tā gadu no gada. Kods.— Aija Kaija (@bottija) November 18, 2017