P 26.10.2020.

Uzņēmēji lūdz valdību rast mehānismu, lai atbalstītu visus krīzes skartos uzņēmējus

Ilustratīvs attēls

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Vairāku tautsaimniecības nozaru organizācijas vienoti aicina valdību rast atbalsta mehānismus uzņēmumu atbalstam, kam būtiski ir krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai nozarei, teikts sešu rūpniecības nozaru kopīgajā vēstulē valdībai un Saeimai.

Vēstulē uzsvērts, ka krīze ir skārusi visus, neatkarīgi no nozares. "Dažās nozarēs tas ir acīmredzams, kā viesmīlībā, taču notiekošais jau ir tiešā veidā skāris vai vistuvākajā laikā ietekmēs arī visas ražojošās un eksportējošās nozares. Gan informācijas tehnoloģijas (IT), gan metālapstrādi, elektroniku, kokrūpniecību un visus pārējos. Iemesli tam ir dažādi. Vieniem lielie pasūtītāji Eiropā un Amerikā aptur savas ražošanas, piemēram, autorūpniecībā, citiem pārtrūkst piegādes ķēdes, bet IT pasūtītāji iesaldē projektus," teikts vēstulē. 

Kā norāda vēstules, fakti apliecina, ka pašreizējā Ministru kabineta pieeja noteikt nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi, ir kļūdaina un nerisinās radušos krīzi ekonomikā. 

"Patlaban ir svarīgi radīt pārliecību, ka visi skartie uzņēmumi saņems atbalstu krīzē. Konkrētie mehānismi var atšķirties no nozares uz nozari, un tikt detalizēti nākamajā posmā. Izsakām gatavību jebkurā brīdī iesaistīties efektīvāko risinājumu izstrādē," teikts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāji.

Situācijai mainoties, saistībā ar Covid-19 krīzi nepieciešamo uzņēmēju atbalsta mehānismu vēl varēs papildināt, aģentūrai LETA pauda "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

Vaicāts par izskatāmo likumprojektu, kas paredz valdībai noteikt nozares, kuru uzņēmumi saņems atbalstu, politiķis norādīja, ka AP pārstāvji kopā ar kolēģiem strādā pie pašreizējā situācijā labākās redakcijas sagatavošanas. Pavļuts vērsa uzmanību, ka tikai pagājušajā nedēļā tiks noteikta ārkārtējā situācija un arī turpmāk politiķi rīkosies izlēmīgi un proporcionāli. 

AP frakcijas vadītājs norādīja, ka pašlaik valdībā tiek skatīts pirmais lielais krīzes likumprojekts, kurā vajadzības gadījumā tiks veiktas nepieciešamās korekcijas.

Politiķis norādīja, ka Latvijai situācija ir ievērojami mierīgāka nekā, piemēram, Itālijā, un pie mums nav noteikti iekšējās pārvietošanās ierobežojumi. Līdz ar to uzņēmējdarbības apstākļi ir labāki par valstīm, kurās tika reaģēts novēloti un nācās spert radikālus soļus, uzskata Pavļuts.

Pavļuts uzsvēra, ka šajos jautājumos notiek dialogs ar nozaru un uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem.

Ja valdība šodien nolems virzīt uzņēmējus atbalstošo likumprojektu, Saeima par to lems, visdrīzāk, piektdien, 20.martā.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, tajā vienuviet ietverot plašu valsts atbalsta pasākumu klāstu slimības seku novēršanai.

Plānots, ka par minēto likumprojektu ceturtdien lems Ministru kabinets, bet gala lēmums par to būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Iecerēts, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.