Kariņš pauž, ka būvniecība nebūs vienīgā nozare ekonomikas atveseļošanai

Skaidrojot valsts rīcību, sniedzot atbalstu Covid-19 pandēmijas radītajā krīzē, premjers stāstīja, ka valdība strādā vairākos līmeņos, no vienas puses, sniedzot tūlītēju atbalstu krīzē cietušajiem, no otras puses, domājot par iespējām stimulēt ekonomiku, lai krīzi mazinātu.

"Te skatāmies divos līmeņos. Viens ir vieglākais - stimulēt ekonomiku ar nobriedušu infrastruktūras projektu īstenošanu, piemēram, ceļi, tilti un citi objekti. Piemēram, šodien valdība lēma pašvaldību investīciju projektiem novirzīt 150 miljonus eiro. Neaprobežosimies tikai ar būvniecību, kas būs svarīgs sektors ekonomikas stimulēšanai, bet skatāmies uz jomām, kas varētu sniegt efektu arī ilgtermiņā," klāstīja Kariņš kā piemēru minot šodien valdībā atbalstīto priekšlikumu par piecu miljonu eiro novirzīšanu pētniecībai.

Premjers arī uzsvēra, ka svarīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar atbalstu augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem, piemēram, eksportējošiem un IT uzņēmumiem. "Mums būs šādi instrumenti. Jādomā, kā pārorientēties no zemi atmaksātām darba vietām uz tādām, kas dod lielāku pievienoto vērtību," atzina Kariņš.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns paredz iepriekš atliktu, bet gatavības stadijā esošu lielu būvniecības projektu īstenošanu, aģentūrai LETA atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pēc ekonomikas ministra teiktā, darba grupā panākta vienošanās, ka primāri ir jākoncentrējas uz īstermiņā risināmiem jautājumiem, tostarp fokusējoties uz tādu projektu īstenošanu, kas jau ir sagatavoti, bet iepriekš atlikti. Kā piemēru Vitenbergs minēja valsts pasūtītus lielus būvniecības projektus, neatklājot detaļas par konkrētiem projektiem, jo par tiem joprojām notiek diskusijas un par to virzību lēmumu pieņems Ministru kabinets.

Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka patlaban lielākie valsts nerealizētie, bet apspriestie būvniecības projekti cita starpā ir cietuma būvniecība Liepājā, akustiskā koncertzāle Rīgā, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta jaunās ēkas Rīgā.

Ekonomikas ministrs atklāja, ka projektu izvēlē tiks ņemti vērā trīs kritēriji, proti, laiks, cik ātri projektu var sākt īstenot (nosakot projekta uzsākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem), cik daudz darbavietas tiks radītas un cik liela būs projekta ekonomiskā atdeve.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13. marta līdz 12. maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.