/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2022/08/06/14742320t1hcf1e.jpg)
Ceturtdien naftas tirgū turpinājās tendences, kas iesākās jau pagājušās nedēļas beigās – bažās par ievērojamu pieprasījuma kritumu, naftas cenas turpināja kritumu, vēsta CNN.
ASV izplatītā WTI markas jēlnafta ceturtdien zaudēja 2,3% savas vērtības, nokrītoties līdz 88,54 dolāriem par barelu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2. februāra. Tikmēr "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās par 3%, sasniedzot 94 dolārus par barelu, kas ir zemākais rādītājs kopš 19. februāra.
Trešdien naftas tirgotāji saņēma ziņas no ASV valdības, ka tiek veidoti gan jēlnaftas, gan degvielas uzkrājumi, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc naftas un tās produktiem sāk mazināties.
"Mizuho Securities" viceprezidents Roberts Jogers norādīja, ka Enerģijas Informācijas administrācijas iknedēļas ziņojumā teikts, ka ir vērojams pārstrādātās naftas apjoma un patērētās degvielas daudzuma samazinājums, tāpat palielinājies jēlnaftas uzkrājumu daudzums.
"Ir jāuzsver, ka visiem šiem faktoriem nevajadzētu notikt vasarā. Ir pazīmes, ka veidojas zems pieprasījums," teica Jogers.
Turklāt, ļoti dīvains faktors ir tas, ka amerikāņi šovasar patērē mazāk degvielas nekā 2020. gada vasarā, kad spēkā bija kovida apkarošanas ierobežojumi.
Četru nedēļu mainīgais vidējais degvielas patēriņš jūlija beigās bija 8,6 miljoni barelu, kas ir par 9% mazāk nekā 2021. gada analogā periodā, un mazāk nekā 2020. gada jūlijā.
Iespējams, ka tas saistāms ar straujo degvielas cenu pieaugumu. Jāatgādina, ka naftas cenas ļoti strauji pieauga īsi pēc Krievijas nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. 8. martā tika sasniegts cenas maksimums, barelam naftas maksājot 123,70 dolārus. Kopš tā laika naftas cenas ir kritušās par 28%.