/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2023/07/25/15479364t1h2a96.png)
Meteorologs Toms Bricis mikroblogošanas vietnē "Twitter" dalījies ar video, kurā redzams virpuļviesulis Igaunijas reģionos.
Video oriģinālais autors ir igauņu meteorologs Kairo Kitsaks. Virpuļviesulis plosījās vakarā, 20:10.
Igaunijā šovakar novērots virpuļviesulis. Ziņots arī par postījumiem. https://t.co/rOAUMG9AHu
— Toms Bricis (@boms_tricis) July 25, 2023
Virpuļviesuļi veidojas negaidīti, aptver nelielu teritoriju un ātri pazūd. Meteorologiem ir izdevies noskaidrot, ka sauszemes virpuļvētras mākoņa lielumi salīdzinoši ir nelieli: no pieciem līdz desmit kilometriem diametrā, retāk - līdz 15 kilometriem diametrā un līdz četriem vai pieciem kilometriem augstumā, nereti tie sasniedz par 10 - 15 kilometru augstumu. Ļoti liela izmēra virpuļvētrām mākoņa diametrs ir 30 - 40 km, bet garums līdz 50 km.
Virpuļvētru veidošanās iemesli joprojām līdz galam nav izpētīti, taču faktori, kāpēc tie rodas, ir labi zināmi. Tāpat kā daudzas dabas parādības, virpuļvētras iziet cauri trim attīstības stadijām. Sākuma stadijā no negaisa mākoņa parādās piltuve, kas "karājas" virs zemes. Tālāk, pateicoties uzkrātajai enerģijai, tā aug lielumā un iegūst savu klasisko virpuļvētras veidu. Katra stadija eksistē vairākas minūtes. Ļoti reti ir gadījumi, kad virpuļvētra eksistē vairākas stundas.