Kuldīgas novadā viskritiskākā situācija un nepietiekams skolēnu skaits ir Nīkrāces pamatskolā, Zigfrīda Annas Meierovica Kabiles pamatskolā, Ēdoles pamatskolā un Turlavas pamatskolā, informēja pašvaldībā.
Plānots, ka par skolu tīkla sakārtošanu pašvaldības deputāti lems janvāra domes sēdē, pirms tam jautājumu detalizēti skatot un vērtējot domes komiteju sēdēs.
Jau no 2023.gada sākuma, vairāku mēnešu garumā, pašvaldība veikusi novada izglītības iestāžu analīzi un izstrādājusi priekšlikumus skolu tīkla sakārtošanai atbilstoši plānotajiem valsts uzstādījumiem.
Analīzē ņemti vērā finanšu un demogrāfiskie rādītāji, kā arī izglītības iestāžu noslogojums, vērtēta pedagogu noslodze un algu likme, valsts pārbaudes darbu rezultāti, skolēnu skaits, kuri pēc skolas pabeigšanas turpina mācības, un citi kritēriji.
Ar pašvaldības redzējumu par skolu tīkla sakārtošanu iepazīstināta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Kuldīgas novada arodbiedrības organizācijas valdes pārstāvji, skolu direktori, pagastu pārvalžu vadītāji, kā arī deputāti. Sarunās saņemts atbalsts pārmaiņu nepieciešamībai un pašvaldības pieejai skolu tīkla vērtēšanai. Janvārī notiks vecāku sapulces skolās un individuālas sarunas ar ģimenēm, kuras vistiešāk varētu skart pārmaiņas, informē pašvaldībā.
Kuldīgas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Santa Dubure atzīst, ka skolu tīkla optimizācija ir neizbēgama, taču procesam jānotiek kvalitatīvi, pieņemot izsvērtus un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus. Viņa skaidro, ka sadrumstaloto slodžu un mazo klašu dēļ atsevišķām skolām jau pašlaik nav iespējas piesaistīt priekšmetu skolotājus un pietiekamu valsts finansējumu pedagogu algām. Vērtējot novada skolu tīklu, pagastu skolās bažas rada mazais skolēnu skaits, ko par būtisku kritēriju izvirzījusi arī IZM, savukārt strādājot pie vidusskolu tīkla, par prioritāti pašvaldība izvirzījusi iespējas nodrošināt katram novada skolēnam savām interesēm un talantiem atbilstošu izglītību, norāda Dubure.
IZM izstrādātie skolu finansēšanas noteikumi nosaka, ka pagasta pamatskolā jābūt ne mazāk kā desmit bērniem katrā klasē, lai saņemtu valsts finansējumu pedagogu algām. Patlaban pagastu skolās vidēji vienā klasē ir septiņi līdz deviņi skolēni, kas ir par maz, lai saņemtu pietiekamu valsts finansējumu skolotāju algām.
Tas nozīmē, ka Kuldīgas novada pašvaldībai jāpieņem lēmums par skolu tīkla reorganizāciju.
Līdzās priekšlikumiem skolu tīkla sakārtošanai pašlaik notiek darbs pie skolēnu pārvadājumu maršruta plāna izstrādes, lai visiem skolēniem nodrošinātu nokļūšanu izglītības iestādēs. Pašvaldība uzsver, ka arī turpmāk ģimenes varēs saņemt atbalstu, kas ietver organizētu transportu, brīvpusdienas, apmaksātu interešu ievirzes izglītību.
Lai pagastu skolēniem būtu pieejama interešu ievirzes izglītība, pašvaldība sedz sabiedriskā transporta izdevumus par bērnu nogādāšanu mūzikas, mākslas un sporta skolā Kuldīgā. Kuldīgas pašvaldība, neskatoties uz straujo izmaksu kāpumu, nolēmusi arī turpmāk saglabāt 100% brīvpusdienas visiem 1. līdz 12.klašu skolēniem, šim mērķim šā gada budžetā atvēlot aptuveni miljonu eiro.