1959. gada 16. marta uz Daugavgrīvas šosejas notika traģēdija - kravas automašīna saskrējās ar autobusu, bojā gāja četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti. "Apollo.lv" Latvijas Valsts arhīvā izpētīja krimināllietas materiālus, kāpēc notika viena no traģiskākajām autokatastrofām Latvijā un kāpēc notikušais varēja beigties ar vainīgā nāvessodu.
Avārijas izraisītājs Jurijs Tarasovs regulāri dzēra un brauca ar auto, viņam vairākas reizes atņēma tiesības, bet viņš iemanījās izdarīt tā, ka apkārtējie apgalvo tikai to labāko par viņu.
Jurija alkoholisma problēmu atzīst arī viņa mamma, kura vaino armiju, kur Jurijs "iemācījās dzert sistemātiski". Un arī pirmajā darba vietā 1956. gadā kā šoferis Jurijs it kā esot dzēris saimniecības pārziņa Viļa ietekmē, jo viņš esot dzēris "ar visiem šoferiem".
Viņam vairākas reizes atņēma vadītāja apliecību šo pārkāpumu dēļ, taču Tarasovs darīja visu, lai atgūtu autovadītāja apliecību – viņš nemitīgi rakstīja lūgumus, vēstules, paskaidrojumus valsts iestādēm, žēlojoties par saņemto sodu.
1959. gada 16. marts pielika treknu punktu Jurija neapdomīgajai rīcībai, jo, kārtējo reizi sēžoties pie stūres alkohola reibumā, šoreiz tas beidzās ar traģēdiju. Ap plkst. 20.35, lielā ātrumā braucot pa Bolderājas šoseju, viņš saskrējās ar pretim braucošo autobusu. Autobusā atradās 25 pasažieri.
Kāpēc notika viena no traģiskākajām autokatastrofām Latvijā un kāpēc notikušais varēja beigties ar Tarasova nāvessodu? Vairāk lasi šeit.
