Pēdējo gadu laikā un jo īpaši pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija daudz izlēmīgāk vēršas pret organizācijām un indivīdiem, kuri apšauba mūsu valsts pastāvēšanu un dēvē Latviju par neizdevušos veidojumu. Vairāki aktīvisti aizturēti, bet daudzos gadījumos tiesas ļāvušas šīm personām izbēgt no soda.
Šonedēļ publicētajā Valsts drošības dienesta aizvadītā gada pārskatā izcelti daži gadījumi, kad tiesas ļāvušas pret Latviju noskaņotām personām no soda izvairīties un aizbēgt uz Krieviju. Bet šo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Un starp viņiem ir arī Krievijas militārā izlūkdienesta spiegs, kuram tiesa nesen piesprieda 4 gadus cietumā. Viņš iepriekš savu nodarījumu nožēloja. Bet šobrīd no Latvijas aizbēdzis, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Konrāds Szoļajskis ir poļu kinorežisors, kurš tikko pabeidzis dokumentālo filmu "Putins playground" jeb "Putina rotaļu laukums". Par Krievijas ietekmi Polijā, Moldovā, Latvijā un citās valstīs.
Pagājušā gada vasarā filmas veidotāji Rīgā satika tobrīd no cietuma izlaisto Valentīnu Frolovu. Viņu Latvijas drošībnieki aizturēja par ilgstošu sadarbošanos ar Krievijas militāro izlūkdienestu jeb GRU.
Frolovs savervēts, kad 1991.gadā dienēja padomju speciālo uzdevumu vienībā. Spiegs vācis un nodevis Krievijas militārajam izlūkdienestam ziņas par NATO spēku ierašanos un izvietojumu Latvijā, par stratēģiski nozīmīgiem objektiem.
Frolovs ar savu kuratoru tikās Krievijā. Pārējā laikā uzturējis konspiratīvu saziņu. Viņam noderējušas padomju armijā iegūtās sakarnieka iemaņas, piemēram, prasme pieņemt šifrētus ziņojumus ar radiouztvērēju.
Frolovs bija apcietināts, bet izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna jau 2022. gada maijā viņu atbrīvoja pret 30 tūkstošus eiro lielu drošības naudu. Frolovs portālā Delfi un Latvijas televīzijā tolaik publiski nožēloja izdarīto un lūdza piedošanu. Pagājušā gada izskaņā Frolovam galējā instance piesprieda 4 gadus cietumā.
"Nekā personīga" ir zināms, ka GRU savervētais Frolovs cietumā nav nonācis. Viņš no Latvijas aizbēdzis. Pēc neoficiālas informācijas - uz Krieviju. Un varētu būt, ka Frolovs izsludināts meklēšanā.
Poļu režisors stāsta, ka jau intervijas laikā ar spiegu neesot ticējis viņa nožēlas patiesumam.
2020. gada 17. februārī Valsts drošības dienests aizturēja FSB labā strādājošo Sergeju Vasiļjevu. Kā liecina šonedēļ publicētais Valsts drošības dienesta gada pārskats, viņš FSB uzdevumā centies savervēt kādu dienesta amatpersonu, bet izskaitļots un apcietināts. Jau dažus mēnešus pēc aizturēšanas (2020. gada 15. jūlijā) pirmajā instancē Rīgas pilsētas (tobrīd - Vidzemes priekšpilsētas) tiesas tiesnese Sigita Dolniece S.
Vasiļjevu atbrīvoja no apcietinājuma. Vasiļjevs to izmantoja, lai aizbēgtu no Latvijas. Šobrīd viņš dzīvo Krievijā un tiek uzskatīts par līderi pret Latviju strādājošai grupai "Baltijas antifašisti". Viņi paši un mudinājuši arī citus vākt sensitīvo informāciju par Latviju. Pagājušā gada 5. septembrī Vasiļjevam klāt neesot piesprieda 3 gadus cietumā.
Vairāku citu "Baltijas antifašistu" lieta atrodas prokuratūrā un tiek gatavota nodošanai tiesai. Viktorija Matule atrodas Krievijā. Romans Samuļs - Baltkrievijā. Pārējie īsu brīdi pabijuši apcietinājumā, bet pagājušā gada beigās atbrīvoti.
Pateicoties tiesnesei Anastasijai Pasjugai, par 5000 eiro lielu drošības naudu izlaists arī Aleksandrs Žguns.
Savukārt par taksistu strādājušais Sergejs Sidorovs atbrīvots īsi pirms Jaunā gada, arī pēc tiesneses Anastasijas Pasjugas lēmuma. Lai gan piefiksēti 23 Sidorova spiegošanas gadījumi. Viņš regulāri Krievijai ziņojis par Latvijas un sabiedroto armijas un tehnikas pārvietošanu, stratēģiski nozīmīgiem objektiem. Un par uzņēmumiem Latvijā, kas atbalsta Ukrainu un iestājas pret Krievijas agresiju.
Par šādu tiesu praksi satraukumu izteicis Valsts prezidents, un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Tieši pēc prezidenta ieteikuma Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā.
Tagad par noziegumiem pret valsts drošību vairs nevarēs tikt sveikā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Kameras priekšā šajās lietās iesaistītās tiesneses komentāru nevēlējās sniegt. Bet Rīgas pilsētas tiesa atsūtīja garu skaidrojumu, kāpēc tiesnešu rīcība bijusi pareiza.
Tiesnese Biruta Horuna, kura no cietuma atbrīvoja GRU spiegu Valentīnu Frolovu, uzskatot, ka viņa kā izmeklēšanas tiesnese izsvērusi virkni likumā paredzētās iespējas un pēc advokātu lūguma ļāvusi Frolovam samaksāt drošības naudu.
Tiesnese Anastasija Pasjuga, kura ļāva atbrīvot no apcietinājuma 23 epizodēs spiegošanā pieķerto taksistu Sergeju Sidorovu un antifašistu Žgunu, skaidro, ka, piemēram, Žguna samaksātā 5000 eiro drošības nauda "varot nodrošināt normālu kriminālprocesa norisi un to, ka aizdomās turētais pienācīgi pildīs savus procesuālos pienākumus, netraucēs pirmstiesas izmeklēšanai un nesazināsies ar citām personām". Sidorova gadījumā "ņemts vērā arī tas, ka viņš iepriekš nav tiesāts un pret viņu nav uzsākti citi kriminālprocesi".
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs raidījumam atbildēja, ka ar šiem gadījumiem iepazinies un rupjas kļūdas tiesnešu darbā neesot konstatējis. Šobrīd tiekot plānots seminārs, kurā tiesneši un prokurori pētīšot, kā šādas lietas skatīt turpmāk.
