Fotoreportāža: PCTVL pikets «Krimas atbalstam» Rīgā pulcē ap 200 dalībnieku (687)

PCTVL jeb Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, vaicāta par Latvijā atšķirīgajiem viedokļiem šajā jautājumā, žurnālistiem atbildēja, ka pikets apstiprina viedokļu dažādību un ka ir svarīgi, lai visi uzskati tiktu sadzirdēti.

Piketētāji ieradušies gan ar Krievijas karogu, gan plakātiem krievu un angļu valodā. Uz tiem rakstīts «Garantijas krievu valodai no Ukrainas līdz Rīgai. Brīvību Krimai!», «Krimas tautai ir tiesības izlemt savu likteni» un «Pašnoteikšanos Katalonijai, Skotijai un Krimai».

Piketa laikā tika skandēti saukļi «Referendums», «Sevastopole» un «Krima - Krievija». Kad pikets nonāca pie Eiropas Savienības mājas, daļa no protesta dalībniekiem un žurnālistiem atradās uz ceļa braucamās daļas. Pēc skaļrunī izteiktajiem policijas aicinājumiem pārvietoties uz ietvi daļa no klātesošajiem šo aicinājumu līdz galam neizpildīja, turklāt vietas trūkuma dēļ tas dažbrīd nebija iespējams.

Atsevišķi cilvēki piketa laikā ieradās pie protestētājiem un izteica pretēju viedokli.

Kā ziņots, PCTVL kongresā 18.janvārī tika apstiprināts partijas jaunais nosaukums - Latvijas Krievu savienība.

Aktīvisti šodien no plkst.17 Rīgas centrā rīko piketu «Krimas atbalstam, lai solidarizētos ar Krimas tautu» un pie reizes pieprasītu «garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai», liecina partijas mājaslapā publicētais paziņojums.

«Daļu mūsu brāļu un māsu Krimā ir piemeklējuši smagi izaicinājumi. Tūlīt pēc Rietumu ekstrēmistu uzvaras Kijevā viens no pirmajiem lēmumiem bija vērsts pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - krievu valoda zaudēja reģionālās valodas statusu. Ukrainas austrumu iedzīvotāji tika izslēgti no jaunās valdības veidošanas procesa,» teikts paziņojumā.

PCTVL apgalvo, ka Krimā pieaudzis radikāļu, kas raujas pie varas Kijevā, vardarbības risks. «Lai izdzīvotu, saglabātu savu cieņu un aizstāvētu savas intereses, Krimas tauta ņēmusi iniciatīvu savās rokās, un mēs to atbalstām. Prasām Eiropas Savienību (ES) izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu Krimas iedzīvotāju tiesības uz pašnoteikšanos un savu interešu aizstāvēšanu,» pausts mājaslapā publicētajā uzsaukumā.

Akcijas norise ieplānota no plkst.16 līdz 17.30. Sākotnēji aktīvisti pulcējās Raiņa un Brīvības bulvāra krustojumā pie Francijas vēstniecības, plkst.16.30 pārvietojās piketēt pie Vācijas vēstniecības, bet plkst.17 savu viedokli pauda pie ES mājas Aspazijas bulvārī, iepretī Latvijas Nacionālajai operai.

PCTVL norāda, ka šogad notiks referendumi arī par Skotijas un Katalonijas neatkarību un Eiropas kartē var parādīties divas jaunas valstis. Saskaņā ar Eiropas principiem tikai Krimas iedzīvotāji ir tiesīgi lemt par savu neatkarību vai autonomiju. «Krimas tautai ir tādas pašas tiesības uz pašnoteikšanos, kādas jau ir izmantojušas desmitiem Eiropas tautu, nodibinot savu valsti vai izveidojot autonomiju citas valsts sastāvā,» uzskata aktīvisti.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta pirms nedēļas apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Krievijas karavīri šorīt Krimā ieņēmuši jau 11 robežsardzes posteņus.

Krievijas karavīri naktī uz 8.martu Krimā ar varu ieņēma Ukrainas robežapsardzības dienesta posteni «Ščelkino» un, draudot ar ieročiem, izdzina robežsargu ģimenes no telpām. Krievijas īpašo uzdevumu vienības karavīri piekāva dežurējošās maiņas vecāko, kurš mēģinājis pretoties, kā arī sagrāba postenī esošos ieročus.

Agresīvi noskaņotie krievu karavīri ielauzās arī dzīvokļos, kur mitinās robežsargu ģimenes, un izdzina cilvēkus no telpām, teikts Robežapsardzības pārvaldes izplatītajā paziņojumā.

Robežsargiem atņemti arī mobilie tālruņi, un, draudot ar ieročiem, viņiem likts atstāt posteņa novietnes teritoriju.