Igaunijā eiro ieviešana radīja minimālu efektu cenu kāpumam (65)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Alain Bachellier, CC BY-NC-ND 2.0

Pārejai uz eiro Igaunijā bija minimāls efekts uz cenu kāpumu, šodien videokonferencē sacīja «Nordea» bankas Igaunijā galvenais ekonomists Tonu Palms.

«Pēc eiro ieviešanas Igaunijā bija vērojams cenu kāpums, taču pašai eiro ieviešanai bija minimāls efekts. Galveno ietekmi atstāja energoresursu un pārtikas cenu kāpums pasaules tirgos, nevis vienas valūtas nomaiņa ar otru,» sacīja Palms.

Pēc eiro ieviešanas 2011.gadā Igaunijā inflācija palielinājās aptuveni par 0,3-0,5%, taču cenu kāpumu galvenokārt izraisīja straujāka ekonomikas izaugsme, kas sākās pēc eiro ieviešanas, norādīja Palms.

Pārejot uz eiro, arī Igaunijā, tāpat kā tas būs Latvijā, pirmās divas nedēļas norēķinus varēja veikt abās valūtās. Palms informēja, ka 1.janvārī 36% pircēju, kas norēķinājās skaidrā naudā, samaksu veica ar eiro valūtu, bet 2.janvārī šis īpatsvars palielinājās jau līdz 54%.

«Kopumā pirmajās piecās darba dienās pēc eiro ieviešanas 54% skaidras naudas maksājumu tika veikti eiro valūtā, bet 10.janvārī šis īpatsvars pieauga jau līdz 80%. Savukārt jau 15.janvārī 95% skaidras naudas maksājumu tika veikti eiro valūtā,» sacīja Palms.

Ekonomists skaidroja, ka pēc eiro ieviešanas Igaunijā sāka pieaugt ārvalstu tiešās investīcijas, puse no tām nāca no Zviedrijas un Somijas. Tāpat sāka augt arī Igaunijas uzņēmumu peļņa.

«Pēc eiro ieviešanas valstij samazinās kredītriski, samazinās ar valūtu saistītie riski un tas piesaista investīcijas. Patlaban investoru pārliecība par Baltijas valstīm ir stipra,» norādīja Palms.

Pievienošanās eirozonai nozīmē to, ka mazinās finanšu tirgu bažas par riskiem, kas saistās ar konkrēto valsti, pieaug pārliecība par valsts reālās ekonomikas sniegumu un stabilu finanšu sektoru, skaidroja ekonomists.

Palms arī norādīja, ka ar iestāšanos eirozonā saistās gan jauni izaicinājumi, gan riski - kā stiprināt monetāro savienību, novērst bezdarba, tirgus fragmentācijas, eirozonas zemās izaugsmes radītos riskus un panākt Eiropas ekonomikas atgūšanos no krīzes.

«Gan Igaunija, gan Latvija ir mazas valstis, un pievienošanās eirozonai ir vienīgais ceļš, kā mēs varam konkurēt globālajā tirgū. Ieguvumi, ko dod dalība eirozonā, ir atkarīgi no tā, cik labi darbosies eirozonas kopējā ekonomika,» piebilda Palms.

Kā ziņots, reaģējot uz uzaicinājumu Latvijai pievienoties eirozonai, viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām «Fitch Ratings» otrdien paaugstināja Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi - no «BBB» uz «BBB+».

Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN), kurā darbojas ES valstu finanšu ministri, pieņēma galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. Līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikušas vēl 174 dienas - 2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Komentāri (65)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu