Šķēle: Aiz «Kempmayer» nestāv «latviešu bāleliņi»

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Boriss Koļesņikovs/AFI

Ekspremjers Andris Šķēle digitālās televīzijas projekta izpētes gaitā pārliecinājies, ka aiz projekta ieviesēja — «Kempmayer Media» — nestāv «latviešu bāleliņi», kā to pieļāvis premjers Einars Repše.

Dokumenti, ko sniedzis starptautiskais advokātu birojs «Simmons & Simmons», parādījuši, ka «tur nefigurē neviens latviešu bāleliņa uzvārds», trešdien Latvijas Televīzijas diskusijā «Kas notiek Latvijā?» apgalvoja Šķēle.

Kā ziņots, minētais advokātu birojs veica «Kempmayer Media» padziļinātu izpēti, jo Šķēle apsvēra iespēju šo uzņēmumu iegādāties, lai pārņemtu digitālās televīzijas projekta īstenošanu. No iespējas iegādāties Lielbritānijā reģistrēto kompāniju ekspremjers atteicās, jo «tas nozīmētu nevis tehnoloģiska projekta īstenošanu, bet tiesāšanos ar valsti kā biznesu».

Atbildot uz jautājumu, vai «Kempmayer Media» pieder Šķēlem, ekspremjers bija lakonisks: «Nepieder. Un nav piederējis.»

Šķēle ironizēja par plaši apspriesto pieļāvumu, ka viņš ir tieši ieinteresēts digitālās televīzijas projekta realizācijā. Ekspremjers norādīja — šādu baumu ir daudz, turklāt tiek runāts, ka šajā projektā ir ieinteresēti Latvijas Televīzijas cilvēki, «citas televīzijas» pārstāvji, Satiksmes ministrijas darbinieki utt. «Versijas ir dzirdētas — vismaz 10 000,» sacīja ekspremjers.

Ekspremjeru diskusijas laikā neviens neuzņēmās atbildību par digitālās televīzijas projekta īstenošanu. Andris Bērziņš («Latvijas ceļš») apgalvoja, ka visi dokumenti ir parakstīti Repšes valdības laikā, viņam oponēja Guntars Krasts (TB/LNNK), kura pārstāvētās partijas deleģētais Roberts Zīle šobrīd pilda satiksmes ministra pienākumus un aktīvi iestājas pret iecerēto projekta realizācijas shēmu.

Ivars Godmanis («Latvijas ceļš») stāstīja, ka ir runājis ar bijušo satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu («Latvijas ceļš»), kurš apgalvojis, ka digitālās televīzijas ieviešanas līgumu nav redzējis. «Nešaubos nevienu brīdi par Gorbunova kunga godaprātu,» sacīja Godmanis, uzsverot, ka šajā lietā būtiskais ir jautājums, kāpēc «par 150 miljonu projektu» netika rīkots konkurss.

Savukārt Šķēle norādīja, ka gadījumā, ja Repšes valdības laikā projekts netiktu apturēts, jau šogad Ziemassvētkos digitālā televīzija Latvijā sāktu darboties.

Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, izvērtējot materiālus par digitālās televīzijas ieviešanu, secināja, ka pārbaudes materiālos ir pietiekami fakti, kas liecina par Krimināllikumā paredzētajām nozieguma pazīmēm. Birojs pieņēma krimināllietu savā lietvedībā un uzsāka izmeklēšanu.

Projektā iesaistītās puses strīdu risina starptautiskajā šķīrējtiesā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu