/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8649974t1hcaad.jpg)
Digitālās televīzijas lietā valsts rīkojas klaji beztiesiski, un tas izmaksās ļoti dārgi, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» atzīst bijušā premjera Andra Šķēles padomnieks Jurģis Liepnieks.
«Tas ir klaji prettiesiski, un tas valstij ļoti dārgi izmaksās. Ja tā turpināsies, daudz vairāk nekā tie četri miljoni, par kuriem tagad ir runa. Un nemaz nerunājot par valsts starptautisko prestižu. Tendences ir ļoti nepatīkamas,» uzsver Liepnieks, runājot par Šķēlem piederošās firmas «Uzņēmumu vadība un konsultācijas» (UVK) darbinieka, finanšu eksperta Harija Krongorna apcietināšanu.
Prognozējot digitālās televīzijas lietas tālāko attīstību, Liepnieks norāda: «Var, protams, turēt Hariju cietumā, cik ilgi grib, var ielikt vēl kādu, bet tas neatrisinās galveno viņu problēmu. Harijs nekādu naudu nav nozadzis, tieši otrādi, viņš ir pasūtījis iekārtas, kas turpinās pienākt neatkarīgi no visa, un tās te stāvēs un rūsēs, un tas nozīmē — ja šī valdība tā turpinās, tad viņi būs tie, kas radīs zaudējumus valstij.»
Šķēles padomnieks prognozē, ka Latvijas valdība zaudēs starptautisko šķīrējtiesu Stokholmā, «jo tāpēc vien, ka valsts negrib maksāt savus rēķinus, nevar pasludināt uzņēmējus par krāpniekiem».
Skaidrojot Krongorna iesaisti digitālās televīzijas lietā, Liepnieks norāda, ka Lielbritānijā reģistrētā firma «Kempmayer Media Limited» (KML) Latvijā risināja tehnikas piegādes jautājumus un šajā sakarā meklēja optimālākos loģistikas un nodokļu risinājumus.
«Viens no piedāvātajiem variantiem bija organizēt piegādes caur Maltu, kur pastāv ļoti konkurētspējīgs nodokļu režīms tieši šāda veida darījumiem. Harijs bija tas, kas apņēmās organizēt šīs piegādes un dibināt nepieciešamos starpniekuzņēmumus, jo, ja to būtu darījis KML pats, tad, ņemot vērā Anglijas likumdošanu, tie tiktu uzskatīti par saistītiem uzņēmumiem un tam būtu nepatīkamas nodokļu konsekvences Anglijā,» skaidro Šķēles padomnieks.
Viņš piebilst: ņemot vērā, ka pašus piegādātājus izvēlējās KML, nekāds risks naudas pazušanai nebija, jo nauda starpniekam tika pārskaitīta brīdī, kad starpnieks bija noslēdzis līgumu ar piegādātāju. «Turklāt šie Maltas starpnieki ir ļoti cienījami cilvēki, ļoti labi pazīstami Maltā, kuri neielaistos nekādos apšaubāmos darījumos. Tur nav runas ne par kādiem ofšoriem vai ofšoru bankām. Banka ir publiska akciju sabiedrība, viena no vecākajām un lielākajām Maltā, un konkrētais uzņēmums ir tāds pat ofšors kā jebkurš Latvijas uzņēmums,» uzsver Liepnieks.
Šķēles padomnieks piebilst, ka šajā darījumā Krongorns būtu nopelnījis komisijas maksu. «Bet kur šeit ir noziegums, kur šeit ir krāpšana vai naudas atmazgāšana. Jebkurš banāns vai kivi uz Latviju tiek atvests ļoti līdzīgā veidā. Par noziegumu te var runāt tikai kādās politiskās vai kādās citās interesēs,» norāda Liepnieks. Viņš piebilst, ka Krongorns šajā lietā iesaistījies tikai tad, kad visi līgumi ar valsti jau bija noslēgti.
Atbildot, vai Šķēle zinājis par Krongorna darbošanos, Liepnieks atzīst: «Kaut ko droši vien zināja, kaut ko ne. Skaidrs, ka Harija viedoklim un viņa rīcībā esošajai informācijai arī bija nozīme, kad Šķēle pieņēma lēmumu, ka viņu šis bizness varētu interesēt.»
Skaidrojot savu iesaistīšanos šajā lietā, Liepnieks norāda, ka Šķēles iesaistīšana «savā ziņā bija pakalpojums KML un vienlaikus nebija pretrunā ar Šķēles interesēm». KML būtu bijis daudz labāk, ja viņus nopirktu Šķēle, jo KML daudzas problēmas Latvijas specifiskajos apstākļos nespēja pietiekami labi atrisināt, piebilst padomnieks.
«Es šobrīd jūtos pietiekami neērti, jo es šajā lietā, labu gribot, esmu ievilcis gan Lozi, jo es ieteicu KML izvēlēties šo biroju, gan tādējādi arī Krongornu, gan arī Šķēli. Tagad viņiem par to ir jācieš,» piebilst Liepnieks.
Liepnieks arī norāda, ka pazīst KML izpilddirektoru Toniju Flenaganu (Tony Flanagan), kurš ir viņa klients. KML sniegti sabiedrisko attiecību pakalpojumi, Liepnieka ieņēmumus pārbaudījis Valsts ieņēmumu dienests.
«Sniegtie pakalpojumi, es negribu izklāstīt detaļās, bet tas pilnībā atbilst tam, kas ir sabiedriskās attiecības. Nu katrā ziņā nekādas krāpšanas vai naudas atmazgāšanas tur tuvumā nav. Grūti iedomāties kontraktu, kura būtība ir — jums maksā par to, ka jūs ejat un apkrāpjat visu valsts birokrātisko aparātu, visu valsti,» skaidro Šķēles padomnieks.
No visām šajā lietā minētajām amatpersonām Liepnieks pāris reizes esot saticis «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra» ģenerāldirektoru Guntaru Spundi, uz ielas Šķēles padomnieks sveicinās arī ar bijušo Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni. Savukārt bijušo «Latvijas valsts radio un televīzijas centra» valdes priekšsēdētāju Māri Pauderu Liepnieks savulaik vēlējies redzēt kā savu klientu, bet «viņš kā valsts ierēdnis mani kā Šķēles cilvēku atšuva, baidījās, vai kāds ko nepadomās».