Zīle uzskata, ka ticis maldināts digitālās televīzijas lietā

«Vērtējot izskanējušos viedokļus, ka, visdrīzāk, līgums par digitālās televīzijas ieviešanu slēgts ar atpakaļejošu datumu decembrī, nevis novembrī, es domāju, ka nepārprotami šajā situācijā es tiku maldināts,» — tā piektdien diskusijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Roberts Zīle (TB/LNNK).

Ministrs norādīja, ka ar «Kempmayer Media Ltd.» noslēgto līgumu iepazinies janvārī. «Tajā brīdī bija (Satiksmes ministrijas, tobrīd Satiksmes departamenta direktores Ināras) Rudakas atnesta kopija bez ierakstiem, kas ierakstāmi ar roku. Tas likās dīvaini, bet komentārs bija tāds, ka līgums jau noslēgts. Mazliet bažīgu darīja tas, ka izvairīšanās detalizēti runāt par pēdējo līgumu bija acīm redzama,» sacīja Zīle.

Satiksmes ministrs atzina, ka, gatavojot ziņojumu valdībai, marta sākumā viņa redzeslokā nonākuši dokumenti, kas apliecina, ka ar bankām bijušas sarunas par piedāvājumu, kurā vienmēr prasīta ķīla — 23% SIA «Latvijas Mobilais telefons» kapitāldaļu. Zīle norādīja, ka dokumentos bijuši konkrētu banku nosaukumi, tomēr nevēlējās tos publiskot.

«Nosaukšu tad, kad man to pajautās tiesībsargājošās institūcijas. Es negribu radīt ažiotāžu. Tur bija vairākas bankas, bet konkrēto atbildi es redzēju no vienas bankas,» sacīja Zīle. Uz jautājumu, vai šī banka bijusi «Parekss banka», viņš atbildēja: «Es ne noliedzu, ne apstiprinu to.»

Zīle arī atzina, ka iepriekšējo satiksmes ministru atbildība ir diezgan liela, tomēr tā jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. «Mana versija ir tāda, ka tur bijuši cilvēki, kas veidojuši šo konkrēto līgumu un savā laikā digitālā centra dibināšanu. Ir cilvēki, kas nav pievērsuši pārāk lielu uzmanību un mazliet «iekrituši», bet ir bijuši arī «režisori»,» skaidroja ministrs.

Viņš nevēlējās dot vērtējumu tam, kas ir šie «režisori», jo pieredze liecinot, ka augstu amatpersonu izteiktais viedoklis var būt izmantots tiesvedībā kā tiesu ietekmējošs lēmums, kas pasliktina Latvijas pozīciju.