Balsojot 53 Saeimas deputātiem par un vienam pret, ceturtdien izveidota parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas pētīs Ministru prezidenta Einara Repšes iegādāto īpašumu likumību.
Izveido parlamentāro komisiju Repšes darījumu izpētei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Satversme un Saeimas kārtības rullis paredz, ka pēc vismaz trešdaļas deputātu pieprasījuma šāda komisija jāizveido un ir iesniegti 34 deputātu paraksti, parlamentārā komisija tika izveidota.
Balsojumā nepiedalījās 36 deputāti — visi «Jaunā laika» pārstāvji, kā arī «tēvzemieši». Balsojumā nepiedalījās arī Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvji Paulis Kļaviņš un Krišjānis Peters, kā arī četri Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji — Indulis Emsis, Andis Kāposts, ka Staņislavs Šķesters un Ingrīda Ūdre.
Pret komisijas izveidi balsoja ZZS deputāts Jānis Strazdiņš.
Par komisijas izveidi balsoja lielākā daļa LPP deputātu, ZZS deputāti Arvīds Ulme, Vilis Krištopans, Pēteris Kalniņš, Augusts Brigmanis un Vilnis Edvīns Bresis, kā arī liela daļa kreisās opozīcijas.
Kļaviņš asi kritizē komisijas izveidi
Debatēs LPP deputāts Paulis Kļaviņš sacīja, ka arī šis komisijas izveidotāji ir pārliecināti, ka neko nelikumīgu premjera darījumos neatklās. «Kāds tad ir nolūks? Vai mums vajadzētu pievienoties Lietuvas paraugam un dot signālu pāri savām robežām?\" viņš teica.
Viņš aicināja deputātus neatbalstīt šādu iniciatīvu un atzina, ka ir pārsteigts par savu kolēģu «piedalīšanos šādā pasākumā\". «Tā ir cūcība,\" sacīja Kļaviņš, kura runu daļa deputātu uzņēma ar aplausiem.
Komisijas izveidi ietekmējusi Repšes vēlme pakļaut sev visas izmeklēšanas iestādes
Pretējās domās bija Tautas partijas (TP) pārstāvji. TP frakcijas vadītājs Aigars Kalvītis debatēs norādīja, ka uz šādu soli deputātus pamudināja pats premjers, jo «visas izmeklēšanas iestādes viņš ir centies pakļaut sev un līdz ar to izveidojusies situācija, ka Repši neviens izmeklēt nevar».
Viņš stāstīja, ka savulaik TP vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu izmeklēt premjera teikto, ka par viņa vadītās valdības gāšanu piedāvāta nauda, taču KNAB atteicies to darīt. Kalvītis uzsvēra, ka joprojām palikuši neatbildēti daudzi jautājumi — vai Repšes darījumi ar nekustamo īpašumu nav nereģistrēta uzņēmējdarbība un vai šajos gadījumos nav arī kādas koruptīvas darbības vai interešu konflikts.
Komisijas izveide — demokrātijas princips
Arī TP deputāts Gundars Bērziņš pauda pārliecību, ka šādas izmeklēšanas komisijas izveide nav nekas ārkārtējs un daudz lielāks ļaunums demokrātijai būtu, ja deputātiem šādas iespējas izmeklēt aizdomīgus premjera darījumus nebūtu. Bērziņš no tribīnes apgalvoja, ka pirms balsojuma par izmeklēšanas komisijas izveidi JL centies panākt kvoruma trūkumu plenārsēdē.
Viņš arī atgādināja, ka vēl nesen premjers apgalvojis, ka nāks un parlamentāriešiem skaidros viņus interesējošos jautājumus par finanšu darījumiem, taču tas nav noticis. «Mums ir jānāk palīgā premjeram sniegt atbildes,\" sacīja Bērziņš.
Tēvzemieši un JL asi kritizē uzbrukumus Repšem
TB/LNNK deputāte Anna Seile pauda neizpratni, kāpēc pret premjeru tiek vērsts tāds uzbrukums. Viņa pauda pārliecību, ka premjeram nebūt nepieder lielākie nekustamie īpašumi, salīdzinot ar dažiem parlamentāriešiem. Pēc publikācijām medijos Seiles veiktie aprēķini liecinot, ka premjers iegādājies nedaudz vairāk par 150 hektāriem. «Taču es zinu, ka viņš šos zemes gabalus ir nopircis par savu naudu un nopircis tos no Latvijas pilsoņiem, nevis privatizējis vai lūdzis valsts galvojumu.\" Viņa gan atzina, ka nepieciešamais skaits deputātu parakstu ir savākts un jebkurā gadījumā komisija jāveido, taču aicināja komisijas darbu izbeigt pēc iespējas ātrāk, «lai nebojātu Latvijas valsts tēlu par niekiem».
Arī JL pārstāvji savu līderi aizstāvēja. JL deputāts Guntis Bērziņš uzsvēra, ka šādas komisijas izveide «ir ļoti smags apvainojums pret Ministru prezidentu», un aicināja to nepieļaut. «Izvērtējiet, kādas ir negatīvās sekas Lietuvā saistībā ar šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju,\" sacīja Bērziņš.
Viņš arī pauda nožēlu, ka daļa Latvijas sabiedrības, iespējams, nesaprot, ka valsts amatpersonas var pelnīt naudu ar pašu nopelnītajiem līdzekļiem, un tāpēc viņiem rodas aizdomas, ka augstas amatpersonas pārkāpj likumu.
Pēc Saeimas sēdes sasaukta frakciju padome, kurā nolemts, ka līdz pirmdienai visām frakcijām jāizvirza pa diviem pārstāvjiem darbam izmeklēšanas komisijā un, visticamāk, Saeimas plenārsēdē nākamceturtdien apstiprinās komisijas sastāvu.
Arī KNAB uzsācis pārbaudi
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc sabiedrības par atklātību «Delna» aicinājuma jau ir uzsācis pārbaudīt medijos izskanējušo informāciju, ka divas komercbankas — AS «Hansabanka» un AS «Nord/LB Latvija» -, iespējams, izrādījušas sevišķu labvēlību Ministru prezidentam, izsniedzot kredītus uz īpaši labvēlīgiem nosacījumiem.
Repše TP Saeimas frakcijas deputātu iniciatīvu veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju viņa finansiālo darbību pārbaudei saista ar vēlmi, «tērējot valsts naudu, darīt visu, lai sariebtu savam politiskajam pretiniekam», iepriekš informēja premjera palīgs preses jautājumos Guntars Gūte.