Vakcīnas, kas mūs sargā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šā gada 10. februārī plkst. 13.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tiks atklāta izstāde «Sargā sevi!» (Viss par potēm), kas sniedz vēsturisku ieskatu cilvēces cīņā ar infekcijas slimībām un mūsdienu medicīnas radītām iespējām un nepārtrauktiem centieniem pasargāt cilvēkus.
Uz zemeslodes dzīvo 6 miljardi cilvēku, bet uz tās mītošo baktēriju un vīrusu skaits ir neaptverams. Šīs neredzamās būtnes mums var būt gan labvēlīgas, gan naidīgas un nāvi nesošas. Angļu ārsts Edvards Dženers (1749–1823) jau 18. gadsimta beigās par aizsardzību pret tolaik izplatītām un bīstamām melnajām bakām ieteica potēšanu. Lai mazinātu inficēšanās risku, cilvēkiem tika iepotēts govju baku vīruss — tas neizraisīja smagu slimību, bet padarīja viņus neuzņēmīgus pret melnajām bakām. Tā pateicoties govij (latīniski vacca – govs), medicīnā radās ne tikai pirmā drošā aizsargpote, bet arī termins «vakcīna».
Rīgā pirmo vakcināciju pret melnajām bakām veica jau 1800. gadā ārsts Oto Hūns (1764–1832).
19. gs. otrā pusē sākās strauja mikrobioloģijas un imunoloģijas attīstība, tika radītas vakcīnas arī pret citām infekcijas slimībām. Jaunu vakcīnu izveide bija viens no medicīnas zinātnes galveniem pētniecības virzieniem arī 20. gadsimtā. Cīņai ar infekcijas slimībām radās ne tikai efektīvas, bet arī drošas potes.
21. gadsimtā šis meklējumu un atklājumu ceļš turpinās aizvien pārliecinošāk — pateicoties medicīnas zinātnes un gēnu inženierijas attīstībai, top pieejamas arvien drošākas un iedarbīgākas vakcīnas, kas, pateicoties optimālam antigēnu skaitam, palīdz mazināt gan nevēlamās komplikācijas pēc potēšanas, gan slimību profilaksei nepieciešamo vakcīnu skaitu.
Pašlaik jau var runāt ne tikai par bezšūnu un kombinētām vakcīnām, bet arī par vakcīnām, kas mūs, pasargās ne tikai no t.s. vēdera vīrusiem, bet, iespējams, arī no SARS, audzējiem un HIV.
Vakcinācija — labākā profilakse
Vakcinācija ir visefektīvākais un ērtākais infekcijas slimību profilakses veids. Pateicoties vakcinācijai, pasaulē izskaustas daudzas bīstamas infekcijas slimības. Diemžēl Latvija vairāku infekciju slimību izplatības ziņā ieņem pirmās vietas Eiropā. Tas liecina ne tikai par nepietiekamo valsts finansējumu un atbalstu veselības aizsardzībai, tai skaitā, imunizācijas programmas uzlabošanā un paplašināšanā, bet arī par reizēm nenopietno mūsu attieksmi pret veselību. Tieši tāpēc, ka pašlaik Latvijā potēšanās ar mūsdienīgām vakcīnām lielā mērā ir katra cilvēka izvēle un atbildība, mums ir jābūt informētiem un zinošiem par vakcīnām, kuras saņem vai varētu saņemt mūsu bērni un mēs paši.
Pirms aizbildināties ar nevaļu un naudas trūkumu, svarīgi izvērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus un atcerēties, ka jebkuras slimības ārstēšana izmaksā krietni dārgāk, nekā to profilakse.
Izstāde sniedz ieskatu par Latvijā izplatītākām infekcijas slimībām, kā arī pieejamām vakcīnām. Izstādei izmantoti gan Medicīnas vēstures muzeja krājumu, gan arī Latvijas Infektoloģijas centra, Sabiedrības veselības aģentūras, Veselības veicināšanas centra un Latvijā pārstāvēto vakcīnu radītāju un izstrādātāju sarūpētie eksponāti.