Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) secinājis, ka ekspremjeram Einaram Repšem piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilst vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī un nav konstatējis nelikumības Repšes kredītu lietā.
Pārbaudē noskaidrots, ka Repše saņēmis no kredītiestādēm vairākus aizdevumus ar mainīgu procenta likmi. «Iepazīstoties ar banku sniegto informāciju par klienta riska izvērtējumu un nemainīgās papildu procentu likmes piemērošanu, KNAB konstatējis, ka lēmumi par aizdevumu piešķiršanu Repšem ir pieņemti, pamatojoties uz šo banku kredītkomiteju izvērtējumu, kā arī atbilstoši banku kredītprocentu noteikšanas metodikām ilgtermiņa kredītiem, ievērojot kredīta lielumu, valūtu, termiņus un nodrošinājuma tirgus vērtību, klienta kredītvēsturi un maksātspēju (klienta ienākumi, izglītība, darba pieredze un konkurētspēja darba tirgū),» norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.
Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Bankas sniegto informāciju par vidējām svērtām (mainīgām) kredītu procentu likmēm, kādas 2003. gadā noteiktas fiziskajām personām ilgtermiņa aizdevumiem, KNAB konstatējis, ka Repšem piešķirto aizdevumu kredītprocentu likmes atbilst vidējiem statistiskajiem rādītājiem valstī.
Tādējādi KNAB nav pamata uzskatīt, ka kredītiestādes būtu izsniegušas aizdevumu Repšem nekustamo īpašumu iegādei ar īpaši labvēlīgiem nosacījumiem kā dāvanu likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpratnē.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Repšes darījumu pētīšanai vadītājs Jānis Šmits (Latvijas Pirmā partija) sacīja, ka pagaidām nevēlas komentēt KNAB atzinumu, jo komisija vēl ar to nav iepazinusies. Viņš prognozēja, ka komisija KNAB atzinumu varētu izskatīt nākamās nedēļas komisijas sēdē. Šmits gan teica, ka izmeklēšanas komisijas uzdevums nav tikai izvērtēt, vai Repše nav saņēmis pārāk labvēlīgus kredītus, bet viņa kā valsts amatpersonas darījumus kopumā.
Skaidrojot, kāpēc izmeklēšanas komisijas darbs norit gausi, Šmits klāstīja, ka komisija joprojām nav saņēmusi pieprasīto informāciju no «Hansabankas» un «Nord LB» bankas, taču solīja, ka jau nākamnedēļ izmeklēšanas komisija pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atsāks darbu.
Savukārt Repše pavēstīja, ka šāds atzinums viņam nav pārsteigums. «Šī lieta bija politiska fabrikācija jau no paša sākuma, kas no nodevīgo koalīcijas partneru puses tika izmantota kā iegansts manis vadītās valdības gāšanai un manis apmelošanai. Tā bija absolūta politiska parodija,» sacīja Repše.
Viņš atzina, ka viņu nepārsteidz parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja nodomi turpināt izmeklēt viņa darījumus arī pēc šāda KNAB atzinuma saņemšanas. «To, ko dara Saeimas komisija, sauc par atklātu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu savu politisko konkurentu apzināti nepatiesai nomelnošanai,» paziņoja Repše.
Viņš pauda pārliecību, ka par apzinātu politisku nomelnošanu šādu izmeklēšanas komisijas rīcību var uzskatīt arī tāpēc, ka «šie paši politiķi tajā pašā laikā piever acis uz [Ministru prezidenta biedra Aināra] Šlesera miljonu vērtajiem darījumiem ap Saules akmeni, kā arī izliekas neredzam savulaik Tautas partijas atsevišķu cilvēku ministrēšanas laikā saņemtos kredītus ar valsts galvojumiem».
Jau ziņots, ka toreizējais premjers pērn iegādājies septiņus nekustamos īpašumus dažādās Latvijas vietās. Turklāt kredītus bankās to iegādei viņš ir saņēmis ar daudz zemākiem procentiem, nekā tās izsniedz parasti. Bankās paskaidroja, ka kredītus var piešķirt ar zemākiem procentiem, ja ir pārliecība par klienta maksātspēju un citiem jautājumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nolēma šo jautājumu pārbaudīt, savukārt Saeimā saistībā ar Repšes nekustamo īpašumu darījumiem izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.