/nginx/o/2018/07/13/8965644t1ha360.jpg)
Šis ir trešais gads pēc kārtas, kad uz gada svarīgākajām vieglatlētikas sacensībām dodas trīs Latvijas šķēpmetēji, bet pirmais, kurā visiem trim izdodas tikt finālā. Šoreiz vistuvāk palikšanai kvalifikācijas kārtā nokļuva valsts rekordists Ēriks Rags, kurš pamatsacensībās iekļuva ar pēdējo jeb divpadsmito rezultātu.
Pirmajā atlases grupā no mūsējiem startēja tikai Rags. Lai arī ar katru metienu viņš rezultātu uzlaboja, šķēps nelidoja tik tālu, kā ventspilniekam gribētos. Citādi jau ar pirmo mēģinājumu tiktu pārvarēts kvalifikācijas normatīvs — 81 metrs. Šoreiz labākais mēģinājums izrādījās 79,24 metrus tāls. Grupā tas deva piekto labāko rezultātu un cerības tikt labāko divpadsmitniekā. «Nekas vēl nav zināms,» Rags gan necentās skriet notikumiem pa priekšu. «Sildoties jutos diezgan labi, bet vēlāk sajūtas pazuda. Varbūt nedaudz atdzisu. Gribēju ar pirmo mēģinājumu tikt finālā, bet beigās sanāca pirmais starts šogad zem astoņdesmit — negribējās nolaisties zem šīs robežas. Fiziski jūtos normāli, bet par tehniku grūti spriest. Rezerve katrā ziņā vēl ir.»
Pēc sacensībām viņš tika manīts sarunājamies ar pasaules rekordistu čehu Janu Železniju. «Prātojām, vai ar šiem rezultātiem pietiks finālam. Pēc pirmā metiena, kas Železnijam bija 80,60 metru tāls, viņam vairs nebija motivācijas mest,» stāstīja Rags.
Raga piesardzībai bija pamats, jo otrajā grupā viņa rezultātu pārspēja septiņi atlēti, turklāt no soma Jervenpē tika gaidīts metiens vismaz 80 metru tālumā, bet viņš aizmeta 75,21 metru un palika ārpus finālistu pulka. Latviešiem veicās dažādi, taču beigās abi pārliecinoši iekļuva pamatsacensībās.
Lielākās neskaidrības bija par Vadima Vasiļevska varējumu, jo rokas savainojuma dēļ viņš gandrīz mēnesi nebija metis. Tomēr jau pirmajā mēģinājumā Vasiļevskis šīs neskaidrības izgaisināja. Viņa raidītais šķēps piezemējās pie 84,68 metru atzīmes, un Vadims kopā ar vienu no sezonas līderiem somu Tero Pitkemeki varēja doties atpūsties. Vadims uz tikšanos ar žurnālistiem ieradās ar apsaitētu roku, taču par traumu nesūdzējās: «Nekas man netraucēja, un viss ir kārtībā. Ārstējot savainojumu, strādāju pie tehnikas, skrēju krustsoļus. Šķēpmešanā viss sākas ar kājām. Roka man jau bija piekačāta, un šī pauze par ļaunu nenāca. Labi, ka līdz finālam ir brīva diena — roka dabūs atpūsties. Pēc viena metiena neko nejutu, bet finālā būs jāmet sešas reizes. Centīšos labāko sniegumu parādīt pirmajos piegājienos, jo nevar zināt, kā vēlāk reaģēs roka.»
Citādi veicās Aināram Kovalam — sacensības viņš sāka ar 79,03 metrus tālu raidījumu, otrajā reizē savu rezultātu neuzlaboja un pirms trešās sērijas atradās uz izkrišanas robežas. Ja Ainārs nepieliktu vismaz pārdesmit centimetru, viņš paliktu ārpus finālistu pulka, jo rezultātu uzlaboja šveicietis Millers. Taču rīdziniekam izdevās gluži vai lielgabala šāviens — metiens personiskā rekorda tālumā — 85,95 metri.
Tas bija iemesls Aināram priekam: «Šī bija grūta kvalifikācija. Pirmajā metienā izgriezu kāju, tāpēc otro metu caur sāpēm. Zināju, ka ar rezultātu var nepietikt, tāpēc nācās iet uz visu banku. Arī es esmu priecīgs, ka līdz finālam būs brīva diena — pērn Helsinkos, startējot divas dienas no vietas, biju emocionāli iztukšots.»
Šķēpmešana vīriešiem
Kvalifikācija
1. Torkildsens (Norvēģija) 86,55
2. Kovals (Latvija) 85,95
3. Vasiļevskis (Latvija) 84,68
4. Pitkemeki (Somija) 83,78
5. Ēzenvains (Vācija) 82,71
6. Ivanovs (Krievija) 81,57
12.Rags (Latvija) 79,24