LB laiž apgrozībā zelta piemiņas monētu «Zelta ābele»

Tīrā, 9999 zeltā kaltā monēta «Zelta ābele» ietver senu pasaules kultūras simbolu, kas radis atspoguļojumu arī latviešu folklorā. Tēls izmantots arī grāmatizdevēja Miķeļa Goppera šāda nosaukuma apgādā, kas galvenokārt starpkaru posmā radīja grāmatas kā estētiski izsmalcinātus mākslas darbus un augstvērtīgus poligrāfiskās mākslas paraugus. Apgāda grafiskās zīmes autors ir viens no pirmajiem tā izdoto grāmatu ilustratoriem Voldemārs Krastiņš.

Latvijas Banka iepriekš laidusi klajā vēl četras šādas diametrā un svarā par vienu santīmu mazākas tīra zelta monētas: «Gafelšoneris «Julia Maria»», programmas «Zelta vēsture» piemiņas monētu, monētas «Pieclatnieks» un «Jūgendstils. Rīga».

Monēta «Zelta ābele» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā kopējā tirāža — 15 000 monētu. Šī un citas Latvijas jubilejas un piemiņas monētas iegādājamas Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās: bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir 29 lati.

Jubilejas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības — mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Šo iemeslu dēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Nominālvērtība: viens lats. Svars: 1,2442 g, diametrs: 13,92 mm. Metāls: 9999 zelts, kvalitāte: proof. Kalta 2007. gadā «Staatliche Münze Berlin» (Vācija). Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains pēc V. Krastiņa veidotās apgāda «Zelta ābele» grafiskās zīmes) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpuse (averss). Centrā Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis, virs tā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, lejasdaļā puslokā pa kreisi gadskaitlis 2007, vidū un pa labi — uzraksts 1 LATS.

Monētas aizmugure (reverss). Apgāda «Zelta ābele» grafiskā zīme. Monētas josta — rievota.

Monētas reversu rotā sens un vienlaikus arvien no jauna ieraugāms un atklājams simbols. Zelta ābele un zelta āboli Eiropā pazīstami jau vismaz kopš sengrieķu mitoloģiskajiem hesperīdu zelta āboliem. Indoeiropiešu tautām apdzīvojot arvien plašākas teritorijas, zelta ābele un citi arhetipiskie priekšstati nonāca arī līdz tagadējās Latvijas teritorijai. Latviešu pasakās zelta ābele parasti cieši saistīta ar Laimes mātes, vienas no seno dievu panteona svarīgākajām personām, aktivitātēm. Zelta ābele nes veiksmi, palīdz ētiski skaidrajai, ideālo morāli personificējošajai bārenītei, bet stājas ceļā izlutinātās, amorālās mātesmeitas centieniem. Zelta ābele kā klusās, bet absolūtās pozitīvo tikumu vēstošās dzīves pozīcijas simbols saglabājusies arī līdz mūsdienām.

1935. gadā, kad neatkarīgā Latvijas Republika bija jau ekonomiski nostiprinājusies, grāmatizdevējs Miķelis Goppers (1908–1996) nodibināja apgādu «Zelta ābele», lai īstenotu ieceri radīt grāmatas kā estētiski izsmalcinātus mākslas darbus un augstvērtīgus poligrāfiskās mākslas paraugus ar nelielu tirāžu kolekcionāriem un grāmatu mīļotājiem. Apgāda grafiskās zīmes autors ir viens no pirmajiem tā izdoto grāmatu ilustratoriem Voldemārs Krastiņš (1908–1960) — ainavists un oforta meistars. Līdz 1940. gada vasarai, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks, apgāds paguva izdot 48 grāmatas, kas visas nonākušas latviešu grāmatu mākslas zelta fondā. Turpmāk apgāds spēja atjaunot darbību tikai atsevišķos laikposmos, tomēr joprojām centās sasniegt māksliniecisku un poligrāfisku izcilību.