Portāla «Apollo» organizētajā videočatā Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti secināja, ka ir pieaugusi sabiedrības izpratne un zināšanas par atkarības vielu kaitīgumu.
Mazinājusies attieksme: «Tas mani neskar, tas ar manu ģimeni nenotiks!» Tai pašā laikā arvien populārāka kļūst brīvā laika pavadīšana jauniešu pasākumos, kur neatņemama sastāvdaļa ir gan alkohols un cigaretes, gan marihuāna un arī citas narkotikas.
Īpaši par to satraukti ir bērnu vecāki, jo, neapšaubāmi, ar dažādām atkarības vielām ietekmējamākā sabiedrības daļa ir jaunieši. Ar viņu nenobriedušajiem, dzīvi baudīt alkstošajiem prātiem manipulē gan tabakas un alkohola industrijas pārstāvji, gan nelegālo narkotiku izplatītāji. Kā sabiedrību, tā arī ārstus narkologus uztrauc gan tas, ka palielinās smēķējošo skolēnu skaits, gan tas, ka nedaudz pieaugusi nelegālo narkotiku lietošana piecpadsmitgadīgo jauniešu skaitā. Tieši atkarības vielu lietošana agrā jaunībā var atstāt vistraģiskākās sekas uz vēl nenobriedušo organismu un arī daudz straujāk nekā pieaugušiem radīt atkarību. Diemžēl jāatzīst, ka palielinās arī nelegālo narkotiku piedāvājums. Eiropā pieaug marihuānas un kokaīna lietotāju skaits, vienlaikus — arī mirstība narkotiku lietotāju vidū.
Pārskatot komentārus, ko pie rakstiem par atkarībām pievieno to lasītāji, bieži novērojami tādi izteicieni kā «es smēķēju vai iedzeru, un man nekas nekaiš, un, ja gribēšu, tad pārtraukšu...». Šādi un līdzīgi komentāri vistiešākajā veidā parāda maldus, ko LIETOTĀJU prātos atstāj reklāmās lietotie vārdi «vieglais alkohols» un «vieglās cigaretes». Savukārt diemžēl ne tik skaļi izskan speciālistu nepopulārais un «neiesaiņotais» brīdinājums — pagaidām nekas nekaiš.
Atkarību slimību mānīgā daba sākotnēji izpaužas bravūrā un vēlmē izrādīties, ka arī es varu ieraut un uzpīpēt. Savukārt fiziska slimība piezogas lēnītēm un nemanot, iepriekš nebrīdinot. Arī atkarība rodas nemanāmi. Piemēram, smēķētājs, kurš kādu dienu aizmirsis nopirkt cigaretes, jūtas nervozs un gatavs pamest vissvarīgāko klientu, lai tikai nopirktu cigarešu paciņu. Vai arī vakarā nav miera, ka ledusskapī nav aliņa un ir jau pāri desmitiem. Tad pudeles meklējumi pie draugiem vai kaimiņiem liecina par atkarību. Šādā gadījumā bravūra «Ja gribēšu, tad pārtraukšu!» neiztur kritiku, jo lietotājs pārtraukt vairs nevar, vismaz ne pats saviem spēkiem.
Sabiedrības veselības aģentūru uztrauc jau iepriekšējos rakstos pieminētā mediju neapzinātā vieglprātība un, iespējams, arī apzinātā vēlēšanās izpatikt tabakas un alkohola ražotājiem. Bieži televīziju raidījumos redzami sabiedrībā populāri cilvēki, kuri tur cigareti rokās. Būtu lieliski, ja sižetu autori palūgtu intervējamo personu pateikt savu sakāmo bez cigaretes, nedemonstrējot pārējiem smēķēšanu kā mākslinieka vai politiķa personību raksturojošu pazīmi. Satraucoši, ka skatītājiem tiek piedāvātas teātra izrādes, kurās uz skatuves smēķē. Psihologi un psihiatri labi zina, ka tā ir netieša sabiedrības ietekmēšana, tāpēc aicinām no tā izvairīties. Turklāt atgādinām, ka tabakas dūmi ir patiesi indīgi, jo satur nikotīnu, darvu un oglekļa monoksīdu jeb tvana gāzi. Mazākos daudzumos arī svinu, amonjaku, zilskābi un citas kaitīgas vielas. Ja pieminam kultūru, tad jāatzīmē, ka Latvija izceļas uz citu Eiropas valstu fona ar to, ka pie mums tabakas ražotājiem tiek atļauts sponsorēt kultūras un mākslas iestādes, un arī ar to, ka pie mums vēl arvien ir salīdzinoši lētas cigaretes.
Tā ka — vēl ir daudzas lietas, kas būtu jāsakārto, lai mūsu bērni dzīvotu no atkarībām un atkarības vielu ietekmes brīvā sabiedrībā un viņu stilīguma kritēriji būtu augstāki par cigareti un alus glāzi.