Nogalināta «Arēnas «Rīga»» bijusī līdzīpašniece Ella Ivanova [papildināta]

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Pagājušajā naktī Rīgas rajona Garkalnes pagastā savas privātmājas pagalmā nogalināta daudzfunkcionālās halles «Arēna «Rīga»» bijusī līdzīpašniece Ella Ivanova, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rīgas policijā portāls «Apollo» uzzināja, ka Garkalnes pagastā ar vairākiem šāvieniem nogalināta 1968. gadā dzimusi uzņēmēja. Policija gan neatklāj nogalinātās identitāti. Sākts kriminālprocess par slepkavību pastiprinošos apstākļos.

Policijas darbinieki izvirzījuši divas versijas par slepkavības iemesliem: vai nu tas bijis laupīšanas uzbrukums, vai arī slepkavība saistīta ar sievietes uzņēmējdarbību.

Ivanovai vēl pērn piederēja 15% SIA «Arēna «Rīga»» kapitāldaļu. Vēl 35% uzņēmuma pieder Ivanovas dzīvesbiedram Igoram Ivanovam, bet pa 25% — Genādijam un Jeļenai Bondarikiem.

Ivanova bija arī zobārstniecības klīnikas «Elladent» īpašniece.

Kā ziņots, Latvijas miljonāru sarakstā iekļautais nekustamo īpašumu nozarē pazīstamais uzņēmējs Ivanovs pirmo reizi preses uzmanības lokā nonāca 1996. gadā, kad Rīgā tika uzspridzināta viņa automašīna «Mercedes-Benz», liecina aģentūras LETA arhīvs. Trīs citi uzņēmēji, kuri, tāpat kā Ivanovs, bija iesaistīti tirdzniecības centra «Europe Center» (tagadējais «Mols») izveidē, — Igors Conda, Aleksandrs Naumovs, Valērijs Ļihačovs — tolaik tika nogalināti. Smagi ievainots tika Condas slepkavības liecinieks Konstantīns Skripajs.

Piecus gadus vēlāk — 2001. gadā — jau pret pašu Ivanovu tika vērstas aizdomas par saistību ar slepkavību. Tiesībsargājošās institūcijas un vairāki politiķi apliecināja, ka tiek pārbaudīta informācija par Ivanova un divu viņa bijušo kolēģu no milicijas laikiem Mihaila Saifuļina un Jurija Kreslova saistību ar vairāku spirta biznesā iesaistītu cilvēku slepkavību lietām. Tomēr nevienam no viņiem oficiālās apsūdzības nekad nav izvirzītas, bet spirta biznesā iesaistīto Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavību, kā arī Māra Millera slepkavības mēģinājuma organizētājus tiesībsargājošajām iestādēm joprojām nav izdevies noskaidrot.

Neoficiāla informācija liecina, ka Ivanovs, iespējams, sniedzis liecības arī saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavību.

Ivanovs vienmēr noraidījis aizdomas par kriminālo pagātni. Intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» uzņēmējs savulaik uzsvēra, ka neesot saņēmis nekādas pretenzijas no drošības dienestiem. «Nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav,» sacīja Ivanovs. Kā skaidro uzņēmējs, ja viss, kas par viņu publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām viņu «nelaistu pār slieksni», taču, piemēram, 2005. gadā viņš saņēmis 65 miljonu eiro (45,7 miljonu latu) kredītu Nordea bankā.

Ivanova pārstāvju sagatavotajā informācijā norādīts, ka nekustamo īpašumu jomā viņš darbojas kopš 1993. gada, bijis viens no AS «Rīgas nekustamais īpašums» dibinātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā esot nodarbojies ar mazuta piegādēm Latvijai un Baltkrievijai.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu