Segliņš: policijai iepriekš ziņots, ka apdraudēta Ivanovas drošība

Saņēmusi šādu iesniegumu, policija esot atbilstoši reaģējusi, uzsvēra ministrs, izmeklēšanas interesēs atsakoties sniegt sīkāku informāciju par iesnieguma saturu.

Valsts policijas Prese un sabiedrisko attiecību biroja Preses nodaļas vecākais inspektors Aigars Bērziņš aģentūrai LETA sacīja, ka izmeklēšanas interesēs policija nekādus komentārus pagaidām nesniedz. Ierosinātā kriminālprocesa ietvaros turpinās izmeklēšana.

Tiesībsargi par slepkavības pastrādāšanu aizturējuši 1957. gadā dzimušu vīrieti, kurš vairākus gadus pavadījis ieslodzījuma vietās. Rīgas rajona tiesa šodien plkst. 15 lems par drošības līdzekļa piemērošanu aizturētajam.

LETA jau ziņoja, ka naktī uz 7. janvāri Ivanova, kam arī pašai līdz pagājušā gada jūlijam piederēja halles kapitāldaļas, tika nogalināta Rīgas rajona Garkalnes pagastā savas privātmājas pagalmā.

Sākts kriminālprocess par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Policijas darbinieki izvirzījuši divas versijas par slepkavības iemesliem: vai nu tas bijis laupīšanas uzbrukums, vai arī slepkavība saistīta ar sievietes uzņēmējdarbību.

Policija iespējamo slepkavu aizturēja dažas stundas pēc slepkavības vairāku kilometru attālumā no nozieguma vietas, sekojot pa sniegā atstātajām pēdām. Uzbrucējs no pagaidām nezināma ieroča, kas varētu būt mazāk nekā deviņu milimetru kalibra, uz sievieti izšāvis sešas reizes — viens šāviens bijis automašīnas virzienā, četri — sievietes ķermenī, bet viens — galvā.

Policija pēta arī versiju, vai slepkavība nevarētu būt saistīta ar nogalinātās vīra uzņēmējdarbību un viņa pagātni, taču tā pagaidām neesot izvirzīta kā pamatversija.

Laikrakstam «Dienas Bizness» vakar izdevies sazināties ar nogalinātās vīru, kas atradās Krievijā. Ivanovs par notikušo nevarēja neko pateikt, taču norādīja, ka plāno dažu stundu laikā atgriezties Latvijā.

Ivanova bija zobārstniecības klīnikas «Elladent» vienīgā īpašniece un vadītāja, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» dati. Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka ar šo klīniku jau bijusi saistīta viena slepkavība. 1998. gadā stomatoloģiskajā kabinetā tika nošauts zobārsts Andrejs Mosins, kas iepriekš strādāja «Elladent». Savukārt vēl pirms tam — 1996. gadā — pie «Elladent» tika uzspridzināta Ivanova automašīna «Mercedes-Benz». Tā bija pirmā reize, kad tobrīd plašāk nepazīstamais Ivanovs nonāca preses uzmanības lokā, liecina aģentūras LETA arhīva dati. Vēlāk viņš plašsaziņas līdzekļu uzmanību izpelnījies vairākkārt, galvenokārt saistībā ar «skaļām» slepkavībām.

Ivanovai pilnībā piederēja arī SIA «Baltic Teledentistry Centre».

Līdz pagājušā gada jūlijam viņai piederēja 15% SIA «Arēna «Rīga»» kapitāldaļu, vēl 35% daļu — viņas dzīvesbiedram Ivanovam, bet pa 25% — Genādijam un Jeļenai Bondarikiem. Patlaban ar 35% kapitāldaļu «Arēnas «Rīga»» līdzīpašnieks joprojām ir Ivanovs un ar 25% — Bondariks, bet Bondarikas daļu skaits sarucis līdz 10%. Uzņēmumam ir viens jauns līdzīpašnieks — 30% daļu pieder SIA «Arena Invest», kuras īpašniece ir Kiprā reģistrētā un Rema Razuma vadītā kompānija «Grantox Consult Limited».

Kā ziņots, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados trīs citi uzņēmēji, kuri, tāpat kā Ivanovs, bija iesaistīti tirdzniecības centra «Europe Center» (tagadējais «Mols») izveidē, — Igors Conda, Aleksandrs Naumovs, Valērijs Ļihačovs — tolaik tika nogalināti. Smagi ievainots tika Condas slepkavības liecinieks Konstantīns Skripajs. Vēlāk arī viņš tika nogalināts.

Piecus gadus vēlāk — 2001. gadā — jau pret pašu Ivanovu tika vērstas aizdomas par saistību ar slepkavību. Tiesībsargājošās institūcijas un vairāki politiķi apliecināja, ka tiek pārbaudīta informācija par Ivanova un divu viņa bijušo kolēģu no milicijas laikiem Mihaila Saifuļina un Jurija Kreslova saistību ar vairāku spirta biznesā iesaistītu cilvēku slepkavību lietām. Tomēr nevienam no viņiem oficiālās apsūdzības nekad nav izvirzītas, bet spirta biznesā iesaistīto Daiņa Peimaņa un Arņa Šķestera slepkavību, kā arī Māra Millera slepkavības mēģinājuma organizētājus tiesībsargājošajām iestādēm joprojām nav izdevies noskaidrot.

Neoficiāla informācija liecina, ka Ivanovs, iespējams, sniedzis liecības arī saistībā ar Valsts ieņēmuma dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavību.

Ivanovs vienmēr noraidījis aizdomas par kriminālo pagātni. Intervijā laikrakstam «Dienas Bizness» uzņēmējs savulaik uzsvēra, ka neesot saņēmis nekādas pretenzijas no drošības dienestiem. «Nekāda kriminālā vajāšana pret mani nav bijusi un nav,» sacīja Ivanovs. Kā skaidro uzņēmējs, ja viss, kas par viņu publicēts, būtu patiesība, neviena no lielajām bankām viņu «nelaistu pār slieksni», taču, piemēram, 2005. gadā viņš saņēmis 65 miljonu eiro (45,7 miljonu latu) kredītu Nordea bankā.

Ivanova pārstāvju sagatavotajā informācijā norādīts, ka nekustamo īpašumu jomā viņš darbojas kopš 1993. gada, bijis viens no AS «Rīgas nekustamais īpašums» dibinātājiem. Deviņdesmito gadu sākumā esot nodarbojies ar mazuta piegādēm Latvijai un Baltkrievijai.