Lībane-Šķēle Dombrovska un Repšes tandēmu dēvē par problemātisku

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Tautas partijas (TP) un «Jaunā laika» (JL) domstarpības, darbojoties koalīcijā, saistītas ar to, ka JL mēģinājis padarīt TP par līdzatbildīgu savos ekonomiskajos lēmumos, tajā pašā laikā pilnīgi izolējot no reālas ietekmes šajā jomā.

Šādi abu partiju nesaskaņas intervijā aģentūrai BNS skaidroja TP valdes locekle Kristiāna Lībane-Šķēle, vienlaikus uzsverot, ka «tandēmā Dombrovskis–Repše jaušamas zināmas problēmas».

«TP vienkārši norobežojas no tā stila, ko mēģināja uzurpēt JL, tas ir, padarīt TP par līdzatbildīgu savos ekonomiskajos lēmumos, pilnībā izolējot mūs no jebkādas reālas ietekmes ekonomikā, vienlaikus mēģinot uzgrūst visu atbildību par situācijas nopietnību valstī,» politiķe skaidroja un piebilda, ka tā bijusi «pilnīgi izteikti skaidra un saprotama politika no viņu [JL] puses, varbūt pat viņiem arī izdevīga».

«Tas nolasījās starp rindiņām visā, ko JL teica un darīja, un es viņiem to nepārmetu — tāda bija viņu izvēlētā politika, TP to saprata, atšifrēja un kopš tā brīža katru reizi, kad [finanšu ministrs Einars] Repše teica, ka ministriem būtu jādod savi priekšlikumi, kā Finanšu ministrijai būtu jādara savs darbs, vienkārši sacīja: ziniet, Repšes kungs, budžetu sagatavot ir jūsu darbs. Nekas cits jau nav noticis,» TP valdes locekle piebilda.

Viņa arī uzsvēra, ka TP pārziņā esošās jomas lielākoties ir tādas, kas «pašas nekad nav bijušas naudu radošas vai ražojošas, tās ir jomas, kas vienmēr ir tiešā veidā atkarīgas no tā paša finanšu ministra lēmumiem». Tas, ko šajās jomās var darīt partija, ir uzņemties realizēt nepieciešamās reformas. «Mēs varam izdarīt to labāko, ko spējam savā nozarē, bet tā finansējuma ietvaros, ko JL mums piešķirs,» Lībane-Šķēle skaidroja.

Tomēr TP par pareizu uzskata to, «ka katrai partijai noteiktā brīdī jāsaņem sava iespēja. Strādāt, parādīt, darīt». Sevišķi tas attiecoties uz tādām situācijām, kādā pašreiz ir Latvija, kad «valdība ir stājusies sakaros vai ciešās attiecībās ar ārvalstīm».

«Mums var kāds patikt vai nepatikt, mēs varam uzskatīt JL izvēli likt par premjeru Dombrovski un par finanšu ministru Repši par labu vai sliktu, no tā nekas šajā ziņā nemainās — tie ir viņu lēmumi, un kā viņu lēmumus mēs tos arī respektējam. Kaut gan, ja jūs jautājat man, tad tandēmā Dombrovskis–Repše jaušamas zināmas problēmas — problēmas, kas atstaro ne tikai valdības darba organizāciju,» viņa norādīja.

«Pat paviršam vērotājam nav iespējams nepamanīt, ka Dombrovskis ir maigākas dabas cilvēks, savukārt Repše — bravūrīgāks. Tā ir disonanse, gandrīz vai sistēmiska kļūda, kas, protams, ietekmē arī valdības darbu kopumā. Bet, kā jau teicu, ne TP par to spriest. Atbildēsim katrs par savu nozari pilnā apmērā, bet neaizmirsīsim, kas šeit vada valdību un ir finanšu ministrs. Tā ir tikai godīga politika, un es pat domāju, ka JL to saprot,» Lībane-Šķēle vēl piebilda.

Tomēr par spīti šīm domstarpībām un atšķirīgajiem viedokļiem dažādos jautājumos sadarbībā arī nākamajā valdībā TP priekšroku dotu labējam politiskajam spēkam, un tādā situācijā kā patlaban tas būtu JL.

«(..) mūsu prioritārie partneri vienmēr bijušas labējās partijas. Tādēļ, pat ja intonatīvi starp mums ir diezgan būtiskas atšķirības, vienalga mēs varam uzskatīt JL par vairāk vai mazāk labēju partiju, kam no mūsu puses vienmēr būs priekšroka, salīdzinot ar jebkuriem kreisiem noskaņojumiem,» uzsvēra Lībane-Šķēle.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka iespējamā sadarbība ar «Saskaņas centru» būtu liekama stipri tālāk, viņa atbildēja: «Stipri tālāk. Prioritāte vienmēr ir labējās partijas. Tā tas vienmēr bijis, citādi nevar būt.»

Pret partiju bloku, ko patlaban veido JL, «Sabiedrība citai politikai» (SCP) un «Pilsoniskā savienība» un kam gatavojas pievienoties arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, politiķe gan izturējās rezervēti, norādot: jau bloka veidošanās sākumā viņa pret to bijusi skeptiska. «Jau vasarā, kad viņi pirmo reizi sanāca kopā, lai paziņotu par apvienošanos, es publiski paudu šaubas, vai viņiem atbilst nosaukums — labējs. Jo [SCP līderis Aigars] Štokenberga kungs uzreiz izteicās par to, ka viņš ir kreiss un tāds arī paliks, un citiem iesaka tādiem būt. Ja vēl sociāldemokrāti tagad nāk klāt, tas gandrīz noteikti sāk izskatīties pēc kreisa veidojuma,» TP pārstāve norādīja.

Līdz ar to arī pagaidām esot grūti prognozēt, kādas izmaiņas partiju apvienībās un programmās (līdz ar to iespējamos sadarbības modeļus) nesīs nākotne. Pagaidām TP esot skaidrs tikai viens — arī turpmāk partija mēģinās sadarboties ar lielākajiem un spēcīgākajiem labējiem politiskajiem spēkiem.

«Ja spēcīgu atbalstu gūtu cita labēja partija, nevis JL, tad, iespējams, mēs varētu dot priekšroku tai. Bet, ja mūsu izvēle ir starp to, kas ir pašlaik, un pašreizējiem nosacītajiem blokiem vai labējuma un kreisuma pozīcijām Latvijas politikā, tad — jā. Tajā pašā laikā nevajag vērtēt par zemu pašreizējās vispopulārākās partijas — «Saskaņas centra» — spēkus mobilizēt savus atbalstītājus. Nav izslēgta arī situācija, ka viņi sasniedz rezultātu, ar kuru nav iespējams nerēķināties ne TP, ne JL,» Lībane-Šķēle vēl piebilda.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu