Koalīcijas partneri Šķēles piedāvājumu salīdzina ar jēlu olu

Aģentūras BNS veiktā aptauja koalīcijas partiju līderu vidū liecina, ka katrs politiskais spēks šo ekspremjera un TP tēva Andra Šķēles aicinājumu interpretē nedaudz atšķirīgi, salīdzinot TP piedāvājumu gan ar jēlu olu, gan dēvējot to par vecu dziesmu. Tomēr visi apliecina gatavību vēlreiz iesaistīties diskusijā par nākotnē iespējamo valsts pārvaldes optimizāciju.

Partijas «Pilsoniskā savienība» Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile piekrita, ka vēlreiz diskutēt par ministriju reorganizāciju nebūtu lieki, un pat pieļāva, ka to varētu apspriest kā nākamā gada iespējamu pasākumu. Tomēr deputāte bija ļoti kritiska pret ieceri šo reformu saistīt ar koalīcijā iepriekš jau skatīto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) piedāvājumu.

«Zalāna plānu tik tiešām jau apspriedām, un mūsu deputāte Ilma Čepāne to izanalizēja,» stāstīja Seile, ironiski piebilstot, ka partijas biedres analīze gan izvērtusies garāka nekā Zalāna plāns.

«Tam plānam nebija nekāda pamatojuma - pēc tā nekāda apvienošana nav iespējama,» sacīja deputāte, kā piemēru minot pretrunīgo ieceri apvienot Vides un Satiksmes ministriju. Viņa uzsvēra, ka abas ministrijas darbojas tomēr relatīvi pretējos virzienos - viena cenšas vidi saudzēt un aizsargāt, bet otra domā tikai par tās saimniecisko izmantošanu.

«Bet tas ir tikai piemērs... Protams, būs kaut kādas izmaiņas nepieciešamas, un par to runāsim atkārtoti,» teica parlamentāriete. Viņa pieļāva, ka, rodot kādu vienotu viedokli, vismaz daļējas reformas ir pat iespējamas jau gadā līdz vēlēšanām, kā to aicina darīt Šķēle, bet viņa norādīja, ka to «apspriest, izvērtēt varēs tad, kad būs budžeta grozījumi».

Seile arī apliecināja, ka šis noteikti būs viens no jautājumiem, ko jaunveidotās apvienības «Vienotība» dalībnieki pārrunās savā regulārajā tikšanās reizē jaunnedēļ.

Aicināta dalīties pārdomās par Šķēles izteikuma mērķi, Seile gan uzsvēra, ka viņai neesot «nolūka kritizēt sadarbības partnerus, kā to nereti dara pati Tautas partija».

«Jāizturas toleranti, bet piedāvājums tiešām nav sagatavots - tas ir kā jēla ola,» piebilda deputāte.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan vēl nebija iepazinies ar Šķēles paziņojumu, taču apliecināja, ka ir atvērts jaunām ierosmēm un gatavs iesaistīties diskusijā. Tomēr, viņaprāt, šis TP līdera mudinājums neietver kādu jaunu piedāvājumu.

«Nevēlos komentēt argumentāciju... Es domāju, tā ir veca dziesma.. Mūsu vienīgā pārliecība ir, ka visu to var darīt, bet ne pie kādiem krēsliem turēties nevar,» teica politiķis. Viņš gan atzina, ka personīgi ministriju apvienošanā «neredz milzīgu fiskālu ieguvumu», vien tik daudz kā kādu lieku funkciju optimizēšanu un vienkāršošanu.

«Ir jāsaprot, ka nav tā nekāda brīnumnūjiņa, ar kuru viss tiks atrisināts,» piebilda tautas kalps.

Savukārt uz jautājumu, vai atkārtoti un pirms vēlēšanām aktualizētais jautājums neliecina par mēģinājumu apdraudēt valdības stabilitāti, Brigmanis atbildēja, ka nav iespējas sašķobīt to, kur nav šīs problēmas tik ļoti samilzušas.

«Tas ir tā, it kā kāds visu laiku kratītu ābeli ar cerību nokratīt ābolus, bet tie āboli kā nekrīt, tā nekrīt.. Jo vienkārši nav gatavi, nav nobrieduši,» tēlains savās pārdomās bija tautas kalps, piebilstot, ka tad, kad situācija tiešām ir nobriedusi, tad pietiktu arī tikai ar grūdienu.

Turpretī apvienības «Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats apdraudējumu valdības stabilitātei vai vismaz mēģinājumu tādu radīt šajos izteikumos saskata. Viņš gan atgādināja, ka «tēvzemiešu» līderis Roberts Zīle jau iepriekš rosinājis pat vēl krietni radikālākas reformas valsts pārvaldē, atsaucoties uz piemēru par Šveices pārvaldes modeli, bet TP atkārtotā ierosme laikā pirms vēlēšanām būtu tulkojama gan kā politiskā spēka tēla veidošana, gan mēģinājums destabilizēt valdību.

«Mēģināt to apspriest var.., bet valdība jau tā strādā grūtā režīmā, tā balstās uz trausliem kompromisiem,» sarežģīto stāvokli skaidroja Grīnblats, paužot pārliecību, ka valdībai varētu nebūt pietiekama «profesionālā un morālā jauda tagad veikt tik vērienīgas pārmaiņas». Viņaprāt, premjers Valdis Dombrovskis («Jaunais laiks») drīzāk izvēlēsies patlaban neveikt šādas reformas.

«Tas ir drīzāk solis, lai sagaidītu no premjera negatīvu atbildi un tad teiktu, ka Tautas partija piedāvāja,» teica parlamentārietis, piekrītot, ka tas vienlaikus gan spodrina partijas tēlu, gan rada papildu slodzi koalīcijas attiecībās.

«Es domāju, ka tas ir gan, gan - noteikti daļai sabiedrības šī ideja par ministriju apvienošanu liekas pievilcīga, un tas ir arī zināms mēģinājums pārņemt iniciatīvu, ko var darīt, iekšēji kritizējot,» sacīja Grīnblats un piebilda, ka arī valdības destabilizāciju «nevar izslēgt».

Kritiska par Šķēles izteikumiem ir arī premjera pārstāvētās partijas «Jaunais laiks» (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Savā paziņojumā partijas līdere norāda, ka TP vadītāja ceturtdien izteiktie priekšlikumi «bijuši neskaidri un nekonkrēti».

«Tā vietā, lai sniegtu skaidru redzējumu, kā uzlabot darbu koalīcijā, lai vienoti veicinātu valsts attīstību, Tautas partijas priekšsēdētājs tikai rosināja jau iepriekš koalīcijas sēdēs daudzreiz apspriesto un koalīcijas partiju noraidīto «Zalāna plānu», kura būtība ir samazināt ministriju skaitu. Tas viennozīmīgi nav tāds piedāvājums, kas glābtu Latvijas valsti, kā Šķēle pirms tam proponēja,» secina politiķe.

Āboltiņa arī vērš uzmanību uz to, ka Šķēle tā arī nav sniedzis skaidrus priekšlikumus par TP pārvaldībā esošo ministriju darbības efektivizāciju.

«Mums radusies arī virkne jautājumu par atsevišķu finansējumu izlietojumu. Uz šiem jautājumiem mēs sagaidām atbildes,» atgādina JL līdere, norādot, ka patlaban, viņasprāt, viena no nesakārtotākajām ministrijām ir Veselības ministrija.

Premjera partijas vadītāja arī pauž pārliecību, ka šī valdība ir rīcībspējīga un strādās līdz pat nākamruden gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Viņa uzsver, ka Dombrovska vadītajai valdībai ir plāns, kā atveseļot Latvijas ekonomiku, aizstāvēt valsts iedzīvotājus, nodrošināt sociālo aizsardzību un tiesiskas valsts prasībām atbilstošu tiesu nolēmumu izpildi.

«Valdība ir izdarījusi milzīgu darbu. Pieņemtais valsts budžets ir solis pretim stabilizācijai, lai varētu ķerties klāt īstajam uzdevumam - reālai valsts attīstības sākšanai,» pārdomās dalījās Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka «par pieņemtajiem lēmumiem atbildīgi ir visi koalīcijā pārstāvētie politiskie spēki».

Politiķe arī pauž pārliecību, ka patlaban «nav korektas spekulācijas par iespējamo Satversmes tiesas spriedumu» jautājumā par pensijām. Viņasprāt, atsevišķu politiķu retorika publiskajā telpā par šo tēmu ir tikai mēģinājums ietekmēt Satversmes tiesu un destabilizēt situāciju valstī.