Deputāti atturīgi vērtē Jāņa Maizīša iespējas atkārtoti tikt pārvēlētam ģenerālprokurora amatā un norāda, ka līdz viņa pilnvaru termiņa beigām vēl ir laiks.
Deputāti atturīgi par Maizīša atkārtotu pārvēlēšanu amatā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Pilsoniskās savienības» Saeimas frakcijas deputāte Ilma Čepāne žurnālistiem norādīja, ka viņai nav iebildumu pret Maizīša atkārtotu ievēlēšanu, bet frakcija par to vēl nav lēmusi.
Viņa arī uzsvēra, ka Maizītis ir sācis studijas doktorantūrā, tādējādi uzlabojot savu akadēmiskās zināšanas. Čepāne arī informēja, ka par Maizīša ievēlēšanu, visticamāk, lems visa apvienība «Vienotība» kopā.
Partijas «Jaunais laiks» (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem norādīja, ka Maizīša vēlēšanas būs «smags pārbaudījums Latvijai kā tiesiskai valstij». JL atbalstīs Maizīša ievēlēšanu, bet pašai deputātei pagaidām nav prognožu, vai ģenerālprokurors tiks amatā pārvēlēts.
LPP/LC Saeimas frakcijas deputāts Dzintars Jaundžeikars žurnālistiem pieļāva iespēju, ka noteikti būs alternatīva ģenerālprokurora amata kandidātu vidū. Jaundžeikaram būtu gribējies redzēt, ka Maizītis būtu demonstrējis stingrāku nostāju un darbību tā dēvētajā «Parex bankas» lietā. «Maizītis ir ļoti diplomātisks,» norādīja Jaundžeikars.
Savukārt Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns ar žurnālistiem nevēlējās ielaisties nekādās sarunās par ģenerālprokurora pārvēlēšanu. «Nekas nav diskutēts. Kad sāksim vērtēt, būs viedoklis,» sacīja Zalāns.
Atklāti par Maizīša piemērotību ģenerālprokurora amatam vēl uz vienu termiņu šaubās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Atbildot uz jautājumu par Maizīša izredzēm turpināt strādāt ģenerālprokurora amatā, deputāts iesmējās un norādīja, ka tās ir ļoti strīdīgas.
«Es gan, paldies Dievam, neesmu Lemberga stipendiāts, taču prokuratūrā viena otra lieta stipri smaržo pēc tendenciozitātes. Es jūtu, ka starp diviem - Stepanova un Lemberga - grupējumiem prokuratūra grib nostāties vienā pusē. Tas, manuprāt, nav pieļaujami,» teica Bresis.
Kā ziņots, ģenerālprokurora Maizīša pilnvaru termiņš beidzas nākamā gada 11.maijā, taču viņš amatā tika pārvēlēts 3.martā, tāpēc, visticamāk, balsojums Saeimā par nākamo ģenerālprokuroru būs jau nākamā gada martā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) un vairāki koalīcijas partiju pārstāvji.
Politiķi gan uzsver, ka par ģenerālprokuroru vajadzētu vienoties bez steigas.
Saskaņā ar likumu ģenerālprokurors tiek ievēlēts uz pieciem gadiem bez ierobežojuma atkārtotai kandidēšanai. Par ģenerālprokuroru var kļūt persona no tiesnešu un prokuroru vidus pēc atsevišķiem gadu kritērijiem.
Kā ziņots, 2005.gada martā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu Maizīti vēl uz pieciem gadiem apstiprināja ģenerālprokurora amatā. Par Maizīša atkārtotu ievēlēšanu balsoja 74, pret bija 17 deputāti, atturējās divi.
2000.gada maijā Saeima pirmoreiz apstiprināja Maizīti ģenerālprokuratūras vadītāja amatā uz pieciem gadiem.
Kopš 1994.gada Maizītis strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru. Pirms tam, 1991.-1994.gadā, viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.