Zatlers pie dzīvokļa varētu tikt pēc pusotra vai diviem gadiem

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Ja valdība otrdien, 7.jūnijā, iekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, izskatīs un apstiprinās nepieciešamos normatīvos aktus, tad uz otro termiņu nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers uz pēc likuma eksprezidentam paredzēto dzīvoklī varētu pārcelties aptuveni pēc pusotra vai diviem gadiem, biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārstāve Daiga Laukšteina.

«Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un normatīvajiem aktiem VNĪ vispirms būs jāizsludina dzīvokļa iepirkuma konkurss. Pēc tam kad dzīvoklis būs izvēlēts, tajā pilnīgi noteikti būs jāveic remonts. Tātad VNĪ būs jāizsludina būvprojekta izstrādes iepirkuma konkurss. Pēc tam tiks izsludināts būvdarbu veicēja iepirkuma konkurss, un tikai tad varēs sākties remonts,» skaidroja Laukšteina.

Jautāta, kā Zatlers šajā laikā tiks nodrošināts ar dzīvojamo platību, kas pēc likuma pienākas bijušajiem prezidentiem, Laukšteina sacīja, ka būs «jāmeklē pagaidu risinājums». «Ar to būs jānodarbojas Valsts prezidenta kancelejai, visticamāk, ka tas notiks sadarbībā ar VNĪ. Patlaban pagaidu risinājums nav zināms, iespējams, ka varētu tikt izskatīts kāda dzīvokļa īres variants,» skaidroja Laukšteina.

Jau ziņots, ka patlaban turpinās darbs, lai sakārtotu normatīvo bāzi, kā tiek nodrošinātas likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu» paredzētās sociālās garantijas eksprezidentam, tostarp viņa nodrošināšana ar dzīvokli. Līdz šim nevienā normatīvajā aktā nebija noregulēts, kā šīs garantijas tiek īstenotas un kuras valsts institūcijas ir par to atbildīgas, sacīja Laukšteina.

Viņa uzsvēra, ka VNĪ bez konkrēta deleģējuma un saskaņojuma ar Valsts prezidenta kanceleju šo jautājumu nebija tiesīga sākt risināt.

«Taču VNĪ jau marta sākumā saņēma viedokli no Valsts prezidenta kancelejas, kurā tika uzsvērts, ka vispirms ir nepieciešams sagaidīt likumprojekta «Grozījumi likumā «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu"» izskatīšanu trešajā lasījumā un tam sekojošo likumā spēkā stāšanos,» skaidroja Laukšteina.

Viņa sacīja, ka 2011.gada 24.martā šie grozījumi tika apstiprināti un 22.aprīlī stājās spēkā. Viens no grozījumiem paredz Ministru kabinetam (MK), izdodot attiecīgus noteikumus, tiesības lemt par vienotas un vispārējas kārtības noteikšanu, kādā persona, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, saņemtu likumā paredzētās sociālās un citas garantijas.

«Līdz ar to patlaban Finanšu ministrija (FM) kopā ar VNĪ turpina darbu pie Ministru kabineta noteikumu izstrādes. Tas būs noteikumu projekts «Noteikumi par personas, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, sociālajām garantijām un darbības nodrošināšanu». Šie noteikumi tiks saskaņoti arī ar Valsts prezidenta kanceleju un Tieslietu ministriju, iespējams, ka tos iekļaus izskatīšanai jau 7.jūnija valdības sēdē,» skaidroja Laukšteina.

Viņa atgādināja, ka, ievērojot nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus, jautājuma izskatīšana par dzīvokļa iegādi eksprezidentam pēc Valsts prezidenta kancelejas lūguma 2009.gada jūlijā tika atlikta un dzīvokļa izvēles konkursa nolikums ar kritērijiem nav apstiprināts.

Savukārt 2010.gada augustā valdības sēdē tika skatīts VNĪ un FM sagatavotais informatīvais ziņojums par turpmāko rīcību ar būvniecības projektiem. Valdība lēma vairāku projektu turpmākus izpildes darbus atlikt, tostarp arī eksprezidenta nodrošināšanu ar dzīvokli, sacīja Laukšteina.

Uz otro termiņu nepārvēlētajam Valsts prezidentam Zatleram dzīvoklis pienākas saskaņā ar likuma «Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu» 10.panta pirmās daļas 2.punktu. Šis likuma punkts paredz valsts dzīvokļa nodošanu lietošanā personai, kas atstājusi Valsts prezidenta amatu.

Jau ziņots, ka 2.jūnijā otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja eksbaņķieri, Zaļo un zemnieku savienības deputātu Andri Bērziņu.

Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalpi, bet pret - 56 deputāti. Pret abiem prezidenta amata kandidātiem bija nobalsots ar trim vēlēšanu zīmēm.

Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti.

Saskaņā ar likumu prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu