«Bulgārijas» pasažierus pazudināja iluminatori, glābšanas vestes un aizmetinātas durvis

Komisijas darbinieki, kas strādā katastrofas vietā, precīzi noskaidrojuši, ka, jau atstājot  Kazaņas ostu, kuģis bija sasvēries uz labo pusi.

Labais kuģa sāns bija sasvēries, iespējams, neattīrīto kanalizācijas tilpņu dēļ vai arī tādēļ, ka degviela tika glabāta vienā sānā, aģentūrai «Interfax» pastāstījuši komisijas darbinieki.

Tāpat uzreiz konstatēts, ka tvaikonim bijis labā dzinēja defekts, taču, neskatoties uz to, tas devies braucienā.

Tiek izskatītas arī citas versijas. Izmeklētāji sākuši pētīt kuģu īres kompānija «Argorečtur» dokumentus.

Tiek vēlreiz pārbaudīts kuģa maršruts, precizēts, cik cilvēki atradušies uz klāja. Tāpat tiek nopratināti liecinieki un pārbaudīti kompānijas «Kamskoje rečnoje parohodstvo», kurai kuģis piederēja, un kompānijas «Briz», kas kuģi izīrēja, dokumenti.

«Bulgārijas» izīrētāji apgalvo, ka kuģis bijis salabots.

Izmeklētāji restaurējuši 10.jūlija notikumus. Aptuveni pulksten 13.30 pēc vietējā laika kuģis, veicot manevru un izejot uz galvenā kuģu ceļa, sasveras uz labo pusi. Trīs minūšu laikā tiek appludināts kuģa klājs un iekštelpas. Pēc tam kuģis pilnībā nogrimst 18 metru dziļumā, divu ar pusi kilometru attālumā no Volgas labā krasta.

Aģentūrai «Itar-Tass» kāds izmeklēšanā iesaistīts cilvēks pastāstījis, ka viens no faktoriem, kāpēc kuģis tik ātri nogrimis, bijis atvērtie kajīšu iluminatori, caur kuriem iekštelpās strauji ieplūdis ūdens. Iluminatori, savukārt, bijuši atvērti tādēļ, ka nav darbojušies gaisa kondicionētāji.

Tā kā laivas ūdenī nolaist nepaspēja, tika izmantoti piepūšami plosti un glābšanas vestes.

Tvaikonis «Arabella» izglāba 76 cilvēkus - 53 pasažierus un 23 kuģa apkalpes locekļus, kas tika nogādāti Kazaņā.

Vēl trīs cilvēkus izglāba citi kuģi un vēl daži, iespējams, krastā nokļuva pašu spēkiem.
Pēc jaunākajiem datiem izglābti 80 pasažieri, atrastas vairāk nekā desmit bojā gājušo mirstīgās atliekas. Aptuveni simts cilvēku joprojām skaitās bez vēsts pazudušie, bet zināms, ka kuģa iekštelpās atrodas daudz mirušo, kas pakāpeniski tiek izcelti un nogādāti krastā.

Par notikušo jau ierosināta krimināllieta.

Tajā pat laikā žurnālistus joprojām šokē izdzīvojušo stāsti. Piemēram, tas, ka daudzi nespēja izkļūt no grimstošā kuģa, jo daudzas durvis bija, aizslēgtas, salauztas vai aizmetinātas.

«Kad kuģis sāka strauji svērties uz vienu sānu, daudzus pasažierus pārņēma panika, viņi skrēja un centās nokļūt uz klāja, lai ielektu upē, taču durvis bija aizslēgtas,» «Life News» pastāstīja 24 gadus vecais Ruslans, kuram izdevies izglābties.

«Iesprostotie cilvēki meklēja glābiņu kajītēs, kurās vēl bija gaiss, taču milzīgais ūdens daudzums izspieda iluminatoru stiklus.

Vēl kāda šausminoša nianse, par kuru jau ziņots - 30 līdz 50 bērni bija ieslēgti mūzikas salonā. Kad kuģis apgāzās un bērni sakrita uz zemes, viens no cilvēkiem, kas salonā atradās kopā ar viņiem, lika mazuļiem palikt savās vietās un devās noskaidrot, kas noticis.

Rezultātā bērni bija ieslēgti, un viņiem bija liegta iespēja izkļūt uz klāja, lai ielektu upē kopā ar pieaugušajiem. Viņi visi gāja bojā.

Kādā citā rakstā «Life News» vēstī, ka daudzu mirušo, kas jau izcelti krastā, mugurās ir glābšanas vestes, kas nepalīdzēja izglābties.

Viens no kuģa ekipāžas locekļiem jau apstiprinājis versiju, ka kuģis sasvēries, jo degviela bijusi iepildīta tikai vienā kuģa pusē. Bez tam, darbojies tikai viens dzinējs, bet otrs salūzis pa ceļam.

Gan pasažieri, gan ekipāžas locekļi esot bijuši pret to, ka kuģis turpina ceļu ar salūzušu dzinēju, taču kapteinis to nav ņēmis vērā.