/nginx/o/2018/07/20/10946698t1hf74c.jpg)
Ievērojot «bez kviešu miltu un bez saldumu» diētu, esmu sapratis, ka svarīgāk par pašu diētu ir tas, kā jūs no tās «tiksiet laukā». Tas, ko jūs darāt nākošajā dienā pēc diētas, ir vissvarīgākais brīdis visas diētas laikā. Dīvaini, bet tā ir 100% patiesība, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc vairumam cilvēku neizdodas paliekoši samazināt lieko svaru.
Kāpēc tā? Viss ir pat ļoti vienkārši. Tievētājs pēc 10 vai 20 dienu ilgām mocībām ņem un atgriežas pie sava iepriekšējā ēšanas režīma. Dažkārt gadās arī tā, ka pēc ilgajām ciešanām un mocībām viņš sevi apbalvo ar kārtīgu papildporciju.
Savas tievēšanas laikā man krietni paveicās, jo es «noķēru» mirkli, ko var uzskatīt par būtiskāko momentu visā procesā. Šis mirklis nosaka, kas ar jums notiks pēc diētas. Vai jūs kļūsiet vēl resnāks nekā iepriekš, vai arī spēsiet ilgstoši un noturīgi saglabāt iegūto rezultātu.
Tas notika diētas 6. vai 7. dienā. Biju iegājis zināmā ritmā - jaunie produkti vairs nelikās tik briesmīgi, svars bija izkustējies vēlamajā virzienā, arī pie neirozes, ko radīja dažādie ierobežojumi, bija pierasts. Un tad pēkšņi es sapratu, ka mans pasākums ir tuvu tam, lai pilnībā izgāztos. Runa bija par psiholoģisko noskaņošanos «dienai pēc diētas». Pēdējās divas, trīs dienas es piecietu visādas neērtības ar vienu domu - kad tas viss beigsies, tad gan es sevi kārtīgi iepriecināšu.
Principā man palaimējās, jo izdevās «noķert» šo vājuma brīdi un laicīgi izvairīties no tā, ka mana pirmā diena pēc diētas, kļūst par pirmo dienu ceļā uz vēl lielāku svaru, nekā tas bija iepriekš. Protams, tas nebija viens brīdis. Nē, tā bija nepārtraukta nomācošu domu plūsma, kas man uzmācās arvien vairāk un vairāk.
Lai ar to visu tiktu galā, es izmantoju kādu psiholoģisku paņēmienu. Sauciet to par treniņu vai pašhipnozi, bet man tas palīdzēja. Katru reizi, kad manā prātā mēģināja iezagties ķecerīga ideja par picu, makaronu, hotdogu un kruasānu kalniem, es vizualizēju sevi kā slimīgu 150 kilogramīgu personu un aptaustīju savus vēl ne tik mazos «mīlas rokturīšus». Kad domu par nevēlamajiem produktiem izdevās nomākt, es iedomājos pilnīgi pretēju ainu. Tā man ļāva ieraudzīt vēlamo rezultātu, kā arī lika saprast, ka nelielās neērtības ir tā vērtas, lai rezultāts būtu noturīgs un paliekošs.
Nobeigumā teikšu tā - ja līdz diētas beigām nebūsiet sakārtojuši savas domas pareizā virzienā, tad uz labu un noturīgu rezultātu neceriet. Lai diētai būtu panākumi, ir savlaicīgi jāsagatavojas pārejai no svara samazināšanas režīma uz tādu ēšanas režīmu, kas noturētu jūsu jauniegūto svaru vēlamajā līmenī. Te gan jāsaka, ka svara noturēšanas režīms, manuprāt, ir daudz sarežģītāka padarīšana par svara samazināšanu, bet par to nākošajā reizē.