Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe teju mēnesi atrodas amatā, viņa tikai šonedēļ saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam.
Strīķe saņēmusi pielaidi valsts noslēpumam (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc atlaišanas pirms vairākiem mēnešiem Strīķei pielaide tika anulēta, taču, tiesai viņu 10.aprīlī atjaunojot amatā, Satversmes aizsardzības birojam (SAB) vajadzēja vēlreiz lemt, vai amatpersona ir tiesīga saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem.
29.aprīlī SAB pieņēmis lēmumu par pielaides izsniegšanu, bet saņēmusi Strīķe to vakar.
LETA jau ziņoja, ka tieši 29.aprīlī KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosināja kārtējo disciplinārlietu pret savu vietnieci. Tajā dienā preses paziņojumā KNAB norādīja, ka Strīķei līdz tam brīdim nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam un, atjaunojot Strīķi amatā, viņai ar iestādes vadītāja rezolūciju tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi, lai nodrošinātu likumā «Par valsts noslēpumu» noteikto valsts noslēpuma objektu aizsardzību.
Tomēr tika konstatēti fakti, kas liecina, ka Strīķe nav ievērojusi minēto rezolūciju, līdz ar to tika sākta disciplinārlieta.
Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» 29.aprīlī ziņoja, ka, pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, Strīķe pielaidi vēl nebija saņēmusi, jo birojs SAB nav dokumentāli apliecinājis viņas atjaunošanu darbā. Saskaņā ar tiesas spriedumu Strīķe darbā atgriezās 11.aprīlī.
Kā aģentūrai LETA skaidroja SAB pārstāvji, lai uzsāktu personas pārbaudi likumā «Par valsts noslēpumu» noteiktajām prasībām, SAB nevadās no plašsaziņas līdzekļos paustās informācijas, bet gan no normatīvajos aktos noteiktās informācijas apmaiņas kārtības starp iestādēm.
Līdz 28.aprīlim no KNAB nebija saņemta informācija, kas nepieciešama, lai izlemtu jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpuma objektiem atjaunošanu konkrētai KNAB amatpersonai. 29.aprīlī SAB saņēma visu nepieciešamo dokumentu kopumu, lai varētu izlemt jautājumu par konkrēto KNAB amatpersonu, un 29.aprīlī arī pieņēma lēmumu par speciālās atļaujas izsniegšanu.
Jau ziņots, ka pērn Streļčenoks ierosināja divas disciplinārlietas pret savu vietnieci Strīķi. Viena disciplinārlieta pret Strīķi tika ierosināta pagājušā gada 13.augustā. Streļčenoks viņai piemēroja rājienu, taču amatpersona to pārsūdzējusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura Strīķes sūdzību skatīs 17.jūnijā.
Otra disciplinārlieta tika ierosināta pērn 17.oktobrī. Ņemot vērā, ka iestājies noilgums personas saukšanai pie disciplināratbildības, šī disciplinārlieta tika izbeigta.
Pērn 20.decembrī Streļčenoks, pamatojoties uz Strīķes darbības un tās rezultātu atkārtotu novērtēšanu un ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā, par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, nolēma Strīķi kā neatbilstošu ieņemamam amatam atbrīvot no amata.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī Streļčenoka lēmumu atcēla, taču 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti. 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei, bet šoreiz jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V) strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.
Strīķe vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, kura 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu. Lai arī spriedums vēl ir pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidēja izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.